Sākumlapa > Tēmas > 1945-90
Viesnīca «Rīga» Latvijas galvaspisēta

Viesnīca «Rīga» Latvijas galvaspisēta

Viesnīca «Rīga». – Aspazijas bulvārī 22. Viesnīcas “Rīga” ēka. A. Bedenko foto.

Šī Latvijas galvaspilsētas vārdā nosauktā viesnīca tika uzcelta 1956. gadā. Tās projektu sagatavojis arhitektu autorkolektīvs: Sergejs Antonovs (1884-1956), Arvīds Miezis (1902-1950), Jurijs Arhipovs no Maskavas un būvinženieris A. Lisovskis.

Lai atbrīvotu vietu jaunas viesnīcas ēkas pamatiem, tika nojaukta Otrā pasaules kara laikā cietusī Rīgas pirmskara labākā viesnīca “Roma” (jeb “Hotel de Rome”, 1878. g.). Šo viesnīcu neorenesanses stilā bija projektējis latviešu arhitekts Kristaps Morbergs (1844-1928). Tāpat tika nojaukta arī Rīgas Svētā Pētera luterāņu baznīcas Pastorāta ēka. Tā atradās Vaļņu ielā un tika būvēta 1910. gadā pēc ievērojamā beļģu arhitekta, viena no racionālā modernisma stila pamatlicējiem, Anrī van de Veldes projekta.

Par viesnīcas “Rīga” projekta arhitektonisko pamatu tika ņemta asimetriska kompozīcija, kas plānā atgādina burtu “E”. Ēka ir septiņstāvu, tās fasādes gar otro un sesto stāvu ir rotātas ar dzegām. Fasāžu noformējumā pielietoti klasisko orderu elementi, kas savienoti ar stilizētiem tautas arhitektūras un ornamentu elementiem. Ārējai apdarei tika izmantoti dabiskie materiāli un augstvērtīgs apmetums. Viesnīcas ēkas stilistisko risinājumu varētu attiecināt uz neobaroku.

Interesi izraisa tas fakts, ka sākotnējā variantā bija paredzēts celt desmitstāvu ēku, ar daudz monumentālākām formām. Taču, kad arhitekts Arvīds Miezis saskaņoja projektu Maskavā, fasāžu noformējums netika akceptēts, un Rīgas arhitektam Sergejam Antonovam tika piedāvāts novērst “trūkumus”. Tolaik viņš bija pazīstams, kā daudzu nozīmīgu ēku arhitektūras projektu autors. Tā, 1926. gadā pēc šī arhitekta projekta tika uzcelta laikraksta “Segodņa” redakcijas ēka Dzirnavu ielā; 1930. gadā – restorāns “Lido” Dzintaros, kinoteātris “Gaisma” Tallinas ielā, Rīgā; 1935. gadā — Latvijas paviljons Pasaules izstādē Briselē. Šis pēdējais arhitekta darbs tika atzīmēts ar divām zelta medaļām un Leopolda Otrā ordeni.

Lai gan 1954. gadā viesnīcas “Rīga” ēka praktiski jau bija gatava, “Maskavas pasūtījuma” īstenošanai bija nepieciešams vēl papildu laiks. Šis darbs Segrejam Antonovam kā arhitektam bija kļuvis par pēdējo. Un, lai gan visam autoru kolektīvam tika piešķirta prēmija, S. Antonovs – projekta vadītājs no tās atteicies, taisnīgi uzskatot, ka rotājumi “pārpilnības ragu” un dažādu citu dekoratīvo ciļņu veidā, kas uz ēkas fasādes tika izvietoti pretēji viņa iecerei, projektu ir dezavuējuši. Ar viesnīcas “Rīga” celtniecību saistītie morālie pārdzīvojumi un nervu sasprinzinājums arhitektam nav gājuši secen: 72 gadus vecais meistars smagi saslimis, pārcietis insultu un 1956. gada 11. jūnijā miris. Pēc vairāk nekā trim gadu desmitiem “arhitektūras pārmērības” no viesnīcas “Rīga” fasādes tika novāktas.

Realizētais viesnīcas projekts atbildis pilsētbūvniecības normām un apmierinājis tās funkcionālās prasības, kuras 20. gadsimta 50. gadu vidū tika izvirzītas līdzīgām ēkām. Reprezentatīvajā ēkā bija iekārtotas 552 viesnīcas vietas, konferenču zāle, vairākas restorānu zāles, kafejnīcas un bufetes.

Viesnīcas “Rīga” restorāni vienmēr izcēlušies ar plašu izsmalcinātu ēdienu klāstu un labas kvalitātes virtuvi. Īpašu popularitāti izpelnījās “Lielā Rīga” un “Mazā Rīga”, kas iepriecināja apmeklētājus ar lieliskiem interjeriem. Savukārt pagrabstāvā atradās slavenais viesnīcas “Rīga” bārs, kas tautā tika dēvēts par “Skapi”.

Viesnīcas iekštelpu noformējumā dominēja koka paneļi, sarkanie paklāji un plīša aizkari, zeltīti dekoratīvie elementi. Augstos stāvus savienoja plašas kāpnes un plaši gaiteņi, uz viesnīcas numuriem veda masīvas durvis ar misiņa rokturiem.

Ēkas ārējais veidols harmoniski iekļāvies Aspazijas bulvāra kopējā perspektīvā. No viesnīcas logiem pavērās brīnišķīgs skats uz Latvijas Operas un baleta teātri (tagad – Latvijas Nacionālā Opera un balets) ar gleznainu parku un pilsētas kanālu, uz Brīvības pieminekli un slaveno pulksteni “Laima” - daudzu rīdzinieku paaudžu iecienīto satikšanās vietu. Blakus atradās 20. gadsimta sākumā celtā paviljona mājiņa, kur pasniedza pilsētā gardāko kafiju un svaigas smalkmaizītes.

1987. gadā Polijas firmas “Budimeks” speciālisti veica viesnīcas ēkas rekonstrukciju. Viesnīcā “Rīga” tika atjaunoti interjeri un veikti inženierdarbi, 236 viesnīcas numuri tika iekārtoti cienīgā (pēc tā laika standartiem) komforta līmenī. Aptuveni 250 cilvēkus varēja uzņemt konferenču un banketu zāle, pa 50 cilvēkiem – trīs mazās zāles.

Nikolajs Surins

Skat.: Прибалтийские русские: история в памятниках культуры (1710-2010). – Рига, 2010.

 

P. S. 2014. gadā oficiāli tika paziņots, ka “Rīga” tiks pārveidota par pirmo starptautiskā viesnīcu tīkla “Kempinski Hotels” viesnīcu Latvijā. Sākot no 2014. gada, viesnīcas ēkā noritējuši vērienīgi rekonstrukcijas darbi, un 2017. gada oktobrī masu medijos tika ziņots, ka Rīgā ir atvērta pieczvaigžņu luksusa klases viesnīca “Grand Hotel Kempinski Riga”. Savukārt rekonstruētās viesnīcas oficiālā atklāšana ar svinīgu lentas pārgriešanas ceremoniju notikusi 2017. gada 24. novembrī.

Pieczvaigžņu viesnīca “Grand Hotel Kempinski Riga” ir veidota pēc slavenā britu izcelsmes interjera dizainera Aleksandra Kravetza projekta. “Grand Hotel Kempinski Riga” ir 141 viesnīcas numuru un deviņi ekskluzīvi apartamenti, tostarp arī elegants prezidenta numurs septītajā stāvā ar flīģeli, saunu un vairākiem dizainera veidotiem apartamentiem. Viesnīcā ir jumta terases restorans, moderns bārs, Balles zāle un 5 konferenču zāles, kā arī SPA centrs ar peldbaseinu un fitnesa centru.

Būtu jāatzīmē, ka “Kempinski Hotels” ir starptautisks viesnīcu tīkls, kas 1897. gadā tika dibināts Berlīnē (Vācijā), un ir uzskatāms par Eiropā senāko luksusa klases viesnīcu tīklu. “Kempinski Hotels” tīklā patlaban ietilpst vairāk nekā 70 viesnīcas Eiropā, Vidējos Austrumos, Āfrikā, Dienvidamerikā un Āzijā, tostarp viesnīca Viļņā, kas tika atklāta 2012. gadā.

Papildināts tulkojums no krievu valodas

 

Informācijas avoti:

Энциклопедия «Рига». Рига, 1989. 606. lpp.

Архитектура Советской Латвии. – Москва, 1987., 123. lpp.

https://www.la.lv/viesnica-riga-partaps-par-pieczvaigznu-viesnicu-grand-hotel-kempinski-riga

https://www.delfi.lv/turismagids/latvija/toreiz-un-tagad-ka-izskatisies-jauna-kempinski-viesnica-bijusas-viesnicas-riga-eka.d?id=48659147

https://www.kempinski.com/ru/grand-hotel-kempinski-riga/overview/informaciya-ob-otele/nash-otel