Aderkašu Svētas Marijas Magdalēnas baznīca

Aderkašu Svētas Marijas Magdalēnas baznīca

Svētās Marijas Magdalēnas pareizticīgo baznīca. – Aderkašos, Taurupes pagastā, Ogres novadā.

Ogres novada Taurupes pagasta Aderkašos pareizticīgo draudze tika atvērta 1846. gadā. Tad arī tika uzcelta un iesvētīta pareizticīgo baznīca par godu Svētajai Apustuļiem pielīdzinātajai Marijai Magdalēnai.

Aderkašu pareizticīgo akmens dievnama būvēšanu ierosinājis un daudz pūļu un centienu tam veltījis pareizticīgais latvietis, priesteris un publicists tēvs Jānis Līcis (1832.g. 19. jūlijā – 1905.g. 6./19. septembrī). Par baznīcas projekta autoru kļuva Rīgas eparhijas galvenais arhitekts Apollons Ēdelsons (1827–1896). 1867. gada 31. oktobrī Aderkašu baznīcu iesvētījis Rīgas un Mītavas bīskaps Veniamins (Karelins, 1822–1874).

Sakrālās celtnes pamatapjoms ir taisnstūrveida, ēkai ir divslīpju jumts, lieli romāniska stila logi ar pusapaļas formas augšdaļu. Nelielajam tornim, kas atrodas virs pamatapjoma jumta vidusdaļas, ir smails teltsveida kupols, kuru vainago astoņstaru krusts. Baznīcas altāris ir poligonāls. Zvanu tornis ir masīvs ar teltsveida kupolu, ko arī vainago astoņstaru krusts. Baznīcas ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā Aderkašu Svētās Marijas Magdalēnas dievnamā ilgus gadus par priesteri kalpojis tēvs Jānis Līcis. Plašu atpazīstamību viņš ieguvis ar pseidonīmu Indriķis Straumīte, kā vairākkārt izdotās grāmatas „Pareizticīgā latvieša piezīmes” autors. Rakstos izmantojis arī pseidonīmu Josts Viesulis. Tēva Jāņa Līča dzīve traģiski aprāvusies 1905. gada revolūcijas gaitā. 1905. gada 6./19. septembrī viņu ar diviem šāvieniem no bises nogalinājuši, šaujot pa logu.

19. gadsimta beigās Aderkašu pareizticīgo draudzei bija divas pamatskolas: draudzes skola un Altenvogas palīgskola. Dievnams nekad netika slēgts, un dievkalpojumi šeit vienmēr tika noturēti latviešu valodā. 2000. gados Aderkašu Svētās Marijas Magdalēnas baznīcas ēku izremontēja.

No ievērojamiem priesteriem draudzē kalpojuši:

1859.–1905. gadā – tēvs Jānis Līcis (1831–1905);

1905.–1906. gadā –  tēvs Augustīns Pētersons (1873–1955)(1936.–1940. gadā Rīgas un visas Latvijas Metropolīts).

2023. gadā

 

Informācijas avoti:

1)  Сайт Латвийской Православной Церкви:  http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=1349  

2)  Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII–XXI веках. Справочник. Щеников Е. (сост.), Гаврилин А.В. (конс.). Рига, 2017. С. 13.

3)  Инфантьев Б. Янис Лицис, его «Записки православного латыша» и «Летопись Адеркашской церкви» // Православие в Латвии. Исторические очерки. 3 вып. Сборник статей. Гаврилин А.В. (ред.). Рига: Филокалия, 2001. С. 7–66.