Text is not translated >>

  >>

„Sovetskaja molodjož” izcēlās ar dzīvu stilu, arī vārda brīvības pakāpe Baltijas republikās bija augstāka nekā pārējā PSRS teritorijā. Tieši „Sovetskaja molodjož” vienīgā no visiem padomju preses izdevumiem publicēja interviju ar opozīcijas politiķi Borisu Jeļcinu un operatīvas reportāžas par asiņainajiem notikumiem Baku un Tbilisi.  >>

Pēc Latvijas pievienošanas PSRS Latvijas Pareizticīgā baznīca atgriezās Maskavas Patriarhijas jurisdikcijā. Baznīcas dzīvē sākās grūts laika posms – cīņa par izdzīvošanu ateistiskās valsts apstākļos. Tika slēgti un iznīcināti dievnami. Daudzus garīdzniekus represēja. Baidoties no vajāšanas, daļa ticīgo novērsās no baznīcas. Taču arī šādos sarežģītos apstākļos Pareizticīgā baznīca turpināja nest cilvēkiem ticības gaismu. >>

Pēc Otrā pasaules kara Latvija atkal kļūst par vienu no PSRS republikām. Sākas kara sagrautās tautsaimniecības atjaunošana, kā arī atsākas sāpīgā pāreja uz sociālistisko ekonomiku. Kara gados Latvija zaudējusi gandrīz trešo daļu iedzīvotāju, tāpēc pirmajos pēckara gados bija jūtams akūts darbaspēka deficīts, trūka kvalificētu kadru. >>

Stadions «Daugava» tika uzbūvēts Rīgā 1945.gadā. >>

Visu līmeņu izglītību varēja iegūt latviešu un krievu valodā.  >>

1966. gadā sāka darboties Pļaviņu HES, 1974. gadā – Rīgas HES. >>

Valerijs Kadirkovs (1939–1989), no 1981. gada vadīja Latvijas valsts pilsētbūvniecības projektēšanas institūtu „Pilsētprojekts un piedalījās Kongresu nama, Gaiļezera slimnīcas kompleksa un ... projektēšanā

  >>

1960. gadu sākumā izvērsās dzīvokļu masveida celtniecība. >>