Autori

Jurijs Abizovs
Mihails Afremovičs
Jurijs Aleksejevs
Jūlija Aleksandrova
Maja Altemente
Tatjana Amosova
Tatjana Andrianova
P.Arhipovs
Anna Arkatova, Valērijs Blumenkrancs
Tatjana Aršavska
Viktors Avotiņš
Vera Bartoševska
Vasilijs Baranovskis
Vsevolods Birkenfelds
Marina Blumentāle
Valērijs Blumemkrancs
Aleksandrs Bogdanovs
Nadežda Boiko (Krievija)
Katerina Borščova
Marija Bulgakova
Irina Čaikovska
Georgijs Celms (Krievija)
A.Čertkovs
Jevgrafs Češihins
Sergejs Coja
Sergejs Čuhins
Elīna Čujanova
Vladimirs Dedkovs
Oksana Dementjeva
Ilja Dimenšteins
Nadežda Djomina
Roalds Dobrovenskis
Oksana Doniča
Olga Dorofejeva
Taisija Džolli (ASV)
Valdemārs Eihenbaums
Abiks Elkins
Tatjana Feigmane
Nadežda Feldmane-Kravčenoka
Ludmila Flama (ASV)
Lāzars Fleišmans (ASV)
Helēna Francmane
Vladimirs Frenkels (Izrāela)
Konstantīns Gaivaronskis
Konstantīns Gaivoronskis, Pāvels Kirilovs
Garijs Gajlītis
Jefims Gammers (Izrāela)
Aleksandrs Gaponenko
Anžela Gasparjana
Ala Gdaļina
Jeļena Gedjune
Aleksandrs Geniss (ASV)
Andrejs Ģērmanis
Aleksandrs Ģiļmans
Andrejs Goļikovs
Jurijs Golubevs
Boriss Golubevs
Antons Gorodnickis
Viktors Grecovs
Viktors Geibkova-Maiskis (Krievija)
Henrihs Grossens (Šveice)
Boriss Grunduls
Anna Gruzdeva
Aleksandrs Gurins
Viktors Guščins
Svetlana Hajenko
Inna Harlanova
Boriss Infatjevs
Nadežda Iļjanoka
Aleksejs Ionovs (ASV)
Vladimirs Ivanovs
Aleksandrs Ivanovskis
Aleksejs Ivļevs
Irina Jevsikova (ASV)
Nikolajs Kabanovs
Imants Kalniņš
Irina Karkliņa-Goft
Ārija Karpova
Valērijs Karpuškins
Konstantīns Kazakovs
Ludmila Kēlere (ASV)
Tīna Kempele
Eižens Klimovs (Kanāda)
Tatjana Kolosova
Andrejs Koļesņikovs (Krievija)
Marina Kosteņecka, Georgs Stražnovs
Marina Kosteņecka
Svetlana Kovaļčuka
Julija Kozlova
Ņina Lapidusa
Rasma Lāce
Nataļja Ļebedeva
Dimitrijs Ļevickis (ASV)
Natans Levins (Krievija)
Iraīda Ļogkaja (ASV)
Fantins Lojuks
Aleksandrs Malnačs
Dmitrijs Marts
Ruta Marjaša
Ruta Marjaša, Eduards Aivars
Sergejs Mazurs
Igors Meidens
Agnese Meire
Deniss Mickēvičs (ASV)
Marina Mihaileca
Margarita Millere
Vladimirs Mirskijs
Miroslavs Mitrofanovs
Kirils Munkēvičs
Sergejs Nikolajevs
Tamara Ņikiforova
Nikolajs Nikuļins
Viktors Novikovs
Ludmila Nukņeviča
Ina Oškaja
Ina Oškaja, Elīna Čujanova
Grigorijs Ostrovskis
Natalija Passite (Lietuva)
Tatjana Pāvele
Olga Pavuka
Oļegs Peļevins
Gaļina Petrova-Matīsa
Valentina Petrova, Valerijs Potapovs
Gunārs Piesis
Pjotrs Piļskis
Viktors Podlubnijs
Rostislavs Polčaņinovs (ASV)
A. Preobraženska, A. Odincova
Anastasija Preobraženska
Ludmila Pribiļska
Boriss Ravdins
Anatolijs Rakitjanskis
Gļebs Rārs (VFR)
Vladimirs Rešetovs
Valērijs Roitmans
Ksenija Rudzīte, Inna Pērkone
Anžela Ržiščeva
Irina Saburova (VFR)
Kristīna Sadovska
Sergejs Saharovs
Nikolajs Šaļins
Margarita Saltupe
Valērijs Smohvalovs
Jeļena Savina
Andrejs Šavrejs
Andrejs Sedihs (ASV)
Valērijs Sergejevs (Krievija)
Vladimirs Šestakovs
Nataļja Sevidova
Sergejs Sidjakovs
Natālija Sinajska (Beļģija)
Valentīna Sinkeviča (ASV)
Jeļena Sļusareva
Grigorijs Smirins
Kirils Soklakovs
Georgs Stražnovs
Georgs Stražnovs, Irīna Pogrebicka
Aleksandrs Strižovs (Krievija)
Tatjana Suta
Georgijs Tajlovs
Lidija Tiņanova
Sergejs Tiščenko
Pavels Tjurins
Nikanors Trubeckojs
Alfrēds Tuļčinskis (ASV)
Nīls Ušakovs
Jānis Vanags
Igors Vatolins
Tamāta Veļičkovska
Tamāra Veresova (Krievija)
Svetlana Vidjakina, Leonīds Lencs
Svetlana Vidjakina
Vintra Vilcāne
Tatjana Vlasova
Vladimirs Volkovs
Valērijs Voļts
Ksenija Zagorovska
Aleksandrs Zagorovskis
Jēvgenija Zaiceva
Igors Zakke
Tatjana Zandersone
Jevgenija Žigļeviča (ASV)
Ludmila Žilvinska
Jurijs Žolkevičs

Unikāla fotogrāfija

Ivans Zavoloko un Jurijs Abizovs, 1970.gadi

Ivans Zavoloko un Jurijs Abizovs, 1970.gadi

Akademiķim Mstislavam Keldisam - 100

Aleksandrs Gurins

1911. gada 10. februārī Rīgā dzimis nākamais PSRS Zinātņu Akadēmijas prezidents Mstislavs Keldišs.

Tolaik, kad viņš bija nācis pasaulē, Rīgā jau bija pazīstamas un labu reputāciju ieguvušas dažas Keldišu ģimenes paaudzes. Piemēram, daudziem pilsētniekiem bija pazīstams Mstislava Keldiša vectēvs Mihails Keldišs, atvaļinātais ģenerālmajors, medicīnas zinātņu doktors un Krievu Ārstu biedrības goda loceklis. Mihaila tēvs Foma Keldišs bija vienkāršs psalmotājs (ķesteris) Varšavas Pareizticīgo katedrālē. Mihails ieguva izglītību garīgajā seminārā, pēc tam Pēterburgas Medicīnas un Ķirurģijas akadēmijā, pēc kuras absolvēšanas kā kara mediķis tika nosūtīts uz Kaukāzu. Jaunais ārsts ne tikai piedalījās karadarbībā Kaukāzā, bet arī, pētīdams «Kaukāza tropiskos drudžus», bija sakrājis zinātnisko materiālu doktora disertācijai. Mihails Keldišs piedalījās smagās un bīstamās ekspedīcijās Aizkaspijas novadā, Krievu-turku karā (1877-1878). Par cīņu pret epidēmijām Vidusāzijā viņš tika apbalvots ar Svētās Annas un Svētā Vladimira ordeņiem.

Militārajā dienestā Mihails Keldišs uzdienēja par ģenerālmajoru, bet būdams sīkpilsoņa dēls, tika iecelts dzimtmuižnieka kārtā.

Dienējot Rīgā Mihails Keldišs iestajās Krievu Ārstu biedrībā, kas bija labdarības un zinātniska organizācija, kura savās rindās apvienoja dažādu tautību pārstāvjus – Krievijas augstskolu absolventus (viņu vidū bija slavenie Latvijas zinātnieki un pat nākamais neatkarīgās Latvijas Saeimas deputāts). Jau nākamajā gadā pēc iestāšanās biedrībā dakteri Keldišu ievēlēja par tās priekšsēdētāju. Tad Mihails Keldišs tika pārcelts uz citu dienesta vietu – par Kazaņas kara apgabala kara medicīnas inspektoru. Krievu Ārstu biedrības gada atskaitē Rīgas ārsti ar lielu cieņu atsaucās par savu bijušo priekšsēdētāju. Turklāt, tika izceltas tādas viņa īpašības kā tolerance un labestība: «Būdams apveltīts ar mīkstu un labsirdīgu raksturu, viņš demonstrēja izcilu iecietību pret svešiem uzskatiem.»

Mihaila Keldiša dzīvesbiedre bija Natālija Keldiša (dzim. Brusilova), viņa bija slavenā krievu karavadoņa ģenerāļa Alekseja Brusilova māsica.

Tajos laikos, kad Mihails Keldišs dienēja Rīgā, viņa dēls Vsevolods Keldišs kļuva par Rīgas Politehniskā institūta studentu un 1902. gadā absolvēja šo augstskolu. Dažus gadus vēlāk Vsevolods Keldišs kļuva par šī paša institūta adjunktprofesoru. 1906. gadā Rīgā atgriezās arī Mihails Keldišs, kurš tolaik bija atstādinājies no dienesta. Krievu Ārstu biedrības biedri iecēla 67 gadus veco zinātnieku par savu goda biedru. Pavisam tolaik bija tikai pieci šīs biedrības goda biedri : Mihails Keldišs, Nobeļa prēmijas laureāts Ivans Pavlovs, nākamais šīs pašas prēmijas laureāts Iļja Mečņikovs, pasaulslavenais zinātnieks Vladimirs Behterevs un Rīgas arhibīskaps Agafangels, kuru vēlāk Pareizticīgā Baznīca iecēla svēto kārtā.

Vsevolods Keldišs ir dzelzsbetona konstrukciju speciālists, viens no dzelzsbetona konstrukciju apēķina pēc maksimālajiem stāvokļiem metodes pamatlicējiem. Kad Rīgā būvēja lielisko jūgendstila namu Brīvības ielā 88, Vsevolods Keldišs tika pieaicināts piedalīties šīs ēkas projektēšanā.

Vēl students būdams, Vsevolods Keldišs apprecējās ar Mariju Skvorcovu (ģenerāļa Aleksandra Skvorcova meitu). Izcilais padomju zinātnieks Mstislavs Keldišs bija piektais bērns viņu ģimenē (pavisam Vsevolodam Keldišam bija 7 bērni). Rīgā arī patlaban ir saglabājies nams, kurā dzīvoja Keldiši (Kr. Valdemāra ielā 69).

1914. gadā sākās Pirmais Pasaules karš. 1915. gadā daudzi Rīgas iedzīvotāji, to skaitā arī Keldišu ģimene, evakuējās uz Krieviju. Pēc kara Vsevolods Keldišs pasniedza dažās Krievijas augstskolās. Viņs piedalījās daudzu slavenu būvobjektu projektēšanā, ekspertīzē un pieņemšanā (to vidū Dņepras HES, Maskavas metro pirmā kārta, Maskavas v.n. kanāls un citi). No 1933. līdz 1958. gadam viņš vadīja Kara inženieru akadēmijas Dzelzsbetona konstrukciju katedru, tāpat kā viņa tēvs uzdienēja par ģenerālmajoru.

Mstislavs Keldišs absolvēja Maskavas Universitāti 20 gadu vecumā, pēc 6 gadiem viņš jau kļuva par šīs pašas augstskolas profesoru. Izcilais zinātnieks iniciēja kosmosa apgūšanas programmu izstrādi Padomju Savienībā: 1954. gadā Mstislavs Keldišs un Sergejs Koroļovs uzrakstīja PSRS vadītājiem vēstuli ar aicinājumu uzbūvēt kosmisko kuģi. Rezultātā, 1957. gadā kosmiskajā lidojumā devās pirmais mākslīgais zemes pavadonis, bet vēl pēc dažiem gadiem notika Jurija Gagarina kosmiskais lidojums. 1961. gadā Mstislavs Keldišs kļuva par PSRS Zinātņu Akadēmijas prezidentu. Izcils ir viņa ieguldījums pilotējamo kosmisko lidojumu programmu īstenošanā, zemes kosmiskās telpas pētījumu rīkošanā, Mēness un citu Saules sistēmas planētu izpētē. Mstislavs Keldišs nodarbojās ar atomenerģētikas problēmu risināšanu, dibināja Matemātikas institūtu, veicināja kibernētikas, elektronikas, ģenētikas, kvantu mehānikas un daudzu citu zinātnes nozaru attīstību Padomju Savienībā.

Izcilais padomju laiku zinātnieks mira 1978. gada 24. jūnijā.

Mstislavs Keldišs ir daudzu valstu apbalvojumu kavalieris (tai skaitā trīskārtējs Sociālistiskā darba Varonis un Goda leģiona Ordeņa kavalieris), viņš ir daudzu valstu akadēmiju īstenais vai goda loceklis, sešu universitāšu goda doktors. Rīgā viņam par godu tika nosaukta iela, bet blakus Latvijas Universitātes ēkai tika uzstādīts piemineklis Mstislavam Keldišam.