Autori

Jurijs Abizovs
Mihails Afremovičs
Jurijs Aleksejevs
Jūlija Aleksandrova
Maja Altemente
Tatjana Amosova
Tatjana Andrianova
P.Arhipovs
Anna Arkatova, Valērijs Blumenkrancs
Tatjana Aršavska
Viktors Avotiņš
Vera Bartoševska
Vasilijs Baranovskis
Vsevolods Birkenfelds
Marina Blumentāle
Valērijs Blumemkrancs
Aleksandrs Bogdanovs
Nadežda Boiko (Krievija)
Katerina Borščova
Marija Bulgakova
Itaīda Bundina (Krievija)
Irina Čaikovska
Georgijs Celms (Krievija)
A.Čertkovs
Jevgrafs Češihins
Sergejs Coja
Sergejs Čuhins
Elīna Čujanova
Vladimirs Dedkovs
Oksana Dementjeva
Ilja Dimenšteins
Nadežda Djomina
Roalds Dobrovenskis
Oksana Doniča
Olga Dorofejeva
Taisija Džolli (ASV)
Valdemārs Eihenbaums
Abiks Elkins
Fjodors Erns
Tatjana Feigmane
Nadežda Feldmane-Kravčenoka
Ludmila Flama (ASV)
Lāzars Fleišmans (ASV)
Helēna Francmane
Vladimirs Frenkels (Izrāela)
Konstantīns Gaivaronskis
Konstantīns Gaivoronskis, Pāvels Kirilovs
Garijs Gajlītis
Jefims Gammers (Izrāela)
Aleksandrs Gaponenko
Anžela Gasparjana
Ala Gdaļina
Jeļena Gedjune
Aleksandrs Geniss (ASV)
Andrejs Geričs (ASV)
Andrejs Ģērmanis
Aleksandrs Ģiļmans
Andrejs Goļikovs
Jurijs Golubevs
Boriss Golubevs
Antons Gorodnickis
Viktors Grecovs
Viktors Geibkova-Maiskis (Krievija)
Henrihs Grossens (Šveice)
Boriss Grunduls
Anna Gruzdeva
Aleksandrs Gurins
Viktors Guščins
Svetlana Hajenko
Inna Harlanova
Boriss Infatjevs
Nadežda Iļjanoka
Aleksejs Ionovs (ASV)
Vladimirs Ivanovs
Aleksandrs Ivanovskis
Aleksejs Ivļevs
Irina Jevsikova (ASV)
Nikolajs Kabanovs
Imants Kalniņš
Ārija Karpova
Irina Karkliņa-Goft
Valērijs Karpuškins
Konstantīns Kazakovs
Ludmila Kēlere (ASV)
Tīna Kempele
Eižens Klimovs (Kanāda)
Tatjana Kolosova
Andrejs Koļesņikovs (Krievija)
Marina Kosteņecka, Georgs Stražnovs
Marina Kosteņecka
Svetlana Kovaļčuka
Julija Kozlova
Ņina Lapidusa
Rasma Lāce
Nataļja Ļebedeva
Natans Levins (Krievija)
Dimitrijs Ļevickis (ASV)
Iraīda Ļogkaja (ASV)
Fantins Lojuks
Aleksandrs Malnačs
Dmitrijs Marts
Ruta Marjaša
Ruta Marjaša, Eduards Aivars
Sergejs Mazurs
Igors Meidens
Agnese Meire
Deniss Mickēvičs (ASV)
Marina Mihaileca
Margarita Millere
Vladimirs Mirskijs
Miroslavs Mitrofanovs
Kirils Munkēvičs
Sergejs Nikolajevs
Tamara Ņikiforova
Nikolajs Nikuļins
Viktors Novikovs
Ludmila Nukņeviča
Konstantīns Oboznijs
Ina Oškaja
Ina Oškaja, Elīna Čujanova
Grigorijs Ostrovskis
Vera Pančenko
Natalija Passite (Lietuva)
Tatjana Pāvele
Olga Pavuka
Oļegs Peļevins
Gaļina Petrova-Matīsa
Valentina Petrova, Valerijs Potapovs
Gunārs Piesis
Pjotrs Piļskis
Viktors Podlubnijs
Rostislavs Polčaņinovs (ASV)
A. Preobraženska, A. Odincova
Anastasija Preobraženska
Ludmila Pribiļska
Boriss Ravdins
Anatolijs Rakitjanskis
Gļebs Rārs (VFR)
Vladimirs Rešetovs
Valērijs Roitmans
Ksenija Rudzīte, Inna Pērkone
Anžela Ržiščeva
Irina Saburova (VFR)
Kristīna Sadovska
Sergejs Saharovs
Nikolajs Šaļins
Margarita Saltupe
Valērijs Smohvalovs
Jeļena Savina (Pokrovska)
Andrejs Šavrejs
Andrejs Sedihs (ASV)
Valērijs Sergejevs (Krievija)
Vladimirs Šestakovs
Nataļja Sevidova
Sergejs Sidjakovs
Natālija Sinajska (Beļģija)
Valentīna Sinkeviča (ASV)
Jeļena Sļusareva
Grigorijs Smirins
Kirils Soklakovs
Georgs Stražnovs
Georgs Stražnovs, Irīna Pogrebicka
Aleksandrs Strižovs (Krievija)
Tatjana Suta
Georgijs Tajlovs
Lidija Tiņanova
Sergejs Tiščenko
Pavels Tjurins
Nikanors Trubeckojs
Alfrēds Tuļčinskis (ASV)
Nīls Ušakovs
Jānis Vanags
Igors Vatolins
Tamāta Veļičkovska
Tamāra Veresova (Krievija)
Svetlana Vidjakina, Leonīds Lencs
Svetlana Vidjakina
Vintra Vilcāne
Tatjana Vlasova
Vladimirs Volkovs
Valērijs Voļts
Ksenija Zagorovska
Jēvgenija Zaiceva
Igors Zakke
Tatjana Zandersone
Jevgenija Žigļeviča (ASV)
Ludmila Žilvinska
Jurijs Žolkevičs

Unikāla fotogrāfija

Алексей Мильруд

Jurijs Abizovs

Aleksejs Milruds (1916.g. 19.martā Kijevā – 2006.g. 5.martā Minhene, VFR) – žurnālists.

5. martā Minhenē deviņdesmitajā mūža gadā no dzīves aizgāja Aleksejs Milruds. Žurnāla («Daugava») pašreizējam lasītājam  šis vārds droši vien, neko neizsaka, bet, starp citu, tas ir ļoti cieši saistīts ar Rīgu, ar vienu no nozīmīgākajiem posmiem Latvijas vēsturē.
Alekseja tēvs bija laikraksta «Segodņa»/«Сегодня» redaktors Mihails Milruds, kura nopelnu izdevums turējās 1920.- 30. gadu krievu emigrācijas preses pirmajās rindās.
Nozīmīgos vēstures pagriezienos A. M. bija lemts iekļūt jau bērnībā… Naktī ceļoties pāri Dņestrai, lai Rumānijā paglābtos no padomju varas, vecāki Aļošam stingri piekodināja neteikt ne pušplēsta vārdiņa, lai viņus neizdzirdētu robežsargi. Šis aizliegums zēnu psiholoģiski tā ietekmēja, ka pēc veiksmīgas nokļūšanas otrā krastā viņš vispār nevarēja parunāt. Nācās krietni papūlēties, lai atgūtu runas spējas. Šo gadījumu emigrantu preses izdevumi pieminēja ne vienu reizi vien.
Rīgā jaunais Milruds iekļāvās žurnālistu vidē, kurā aktīvi rosījās viņa tēvs. Savam nenovēršamajam galam pietuvojās avīze „Segodņa” (Latvijai tuvojās padomju tanki), bet daži raksti ar pseidonīmu „Aleksejs Ruds” tajā vēl parādījās. Sekoja Alekseja tēva arests (1940. g. - red.) ar viņa mokpilno nāvi Karagandas nometnē.
Jau ieguvis žurnālista pieredzi, A. M. publicējās latviešu avīzēs un 1944. gadā paspēja izdot krievu literatūras žurnāla „Dļa vseh”/«Для всех» septiņus numurus. Skaidrs, ka Rīgā palikt viņš nevarēja. Dzvojot emigrācijā viņš tika angažēts Rietumu raidstacija „Radio „Svoboda”/ «Радио «Свобода» dienestos
Kad L. Fleišmans, B. Ravdins un J. Abizovs nolēma pārpublicēt kādu daļu no laikraksta „Segodņa” korespondences un ķērās pie saglabājušos arhīvu studēšanas (kur lauvas tiesa bija saistīta ar Milruda-vecākā vārdu), nejauši uzzinājām, ka  dzīvs vēl ir viņa dēls. Paldies Dievam, laiki bija mainījušies, varējām bez baiļu satikties ar Alekseju Milrudu Minhenē. Demonstrēdams lielisku atmiņu, viņš atsedza daudzas to laiku vēstures tumšās lappuses. Bez šīs palīdzības iecerēto publikāciju sagatavot mums būtu bijis ļoti grūti. Tieši tāpēc Stenforda universitātes (ASV) piecu sējumu izdevuma „Krievu prese Rīgā: no laikraksta „Segodņa” 30. gadu vēstures” titullapā ierakstījām veltījumu Aleksejam Milrudam.
Gan tēvs, gan dēls Milrudi ir cieši saistīti ar Rīgas vēsturi, un jaunajiem pagātnes pētniekiem šie vārdi vairs nebūs sveši.


Jurijs Abizovs

 

Informācijas avots:

Даугава, 2006, №3

Pēdējais teksts, ko Jurijs Abizovs atsūtīja uz žurnāla „Daugava” redakciju 2006. gada sākumā .