Krievu meitenes Elvīras Bestuģinas dzīvesstāsts
Šo meiteni viņas vecāki atveda uz Latviju 1956. gadā. Toreiz viņai bija 15 gadi. Tēvs bija virsnieks. Tur, kur ģimene dzīvoja pirms tam, nebija mūzikas skolas, un viņa pie pedagoga privāti mācījās spēlēt akordeonu.
Daugavpilī Elvīru pieņēma Bērnu mūzikas skolas 4. klasē. Kad koncertā paziņoja : «Uzstājas 4. klases audzēkne», tad skatuvē iznāca tāda «sklanda», kuras augums bija 170 см, un zālē visi smējās. Tomēr mīlestība pret mūziku palīdzēja visu pārvarēt. Kad mūsu stāsta varonei apritēja 17 gadi, un vidusskola bija jau aiz muguras, Mūzikas skolas direktors Staņislavs Broks ieteica viņai iestāties koru diriģēšanas nodaļā. Tas bija pilnīgi pamatoti, jo meitene bija komunikabla, apveltīta ar iniciatīvu un viņai bija laba muzikālā dzirde.
1958. gada decembrī Rīgā notika Latgales Kultūras nedēļa un jaunā studente ar gandarījumu tajā piedalījās. Elvīra bez problēmām sarunājās latviešu un latgaliešu valodās, jo tūlīt pat pēc ierašānās Latvijā meitene sāka apgūt šīs valodas.
Nākamais izcilais notikums 20. gadsimta 50.-to gadu Latvijas kultūras dzīvē bija I Latgales Dziesmu svētki. Tie notika Daugavpilī 1959. gada jūlijā.
Elvīra bija ļoti laimīga, jo viņa varēja dziedāt milzīgajā korī Stropu Estrādē, pie tam vēl, šo kori diriģēja Latvijas mākslas izcilākie meistari.
1959. gada decembrī, kad bija pagājis gads kopš viņa sāka mācīties Mūzikas skolā, Elvīra jau patstāvīgi nodarbojās ar Daugavpils Aviācijas Tehniskās skolas kursantu kora apmācību.
Mīlestība uz kora dziedāšanu – šo Latvijā visiecienītāko mākslas veidu – kļuva par mūsu stāsta varones dzīves pamatu un profesiju. 50 darba stāža gadi tika veltīti bērnu muzikālajai pedagoģijai.
2011. gadā mūsu «meitene» svinēs Lielo jubileju. Cik tad gadu viņai apritēs? Tas ir noslēpums…
Bet Jūs viegli to atminēsiet, ja uzmanīgi izlasīsiet šī dzīves stāsta sākumu.
Elvīra Bestugina
