Mstislavs Keldišs
Mstislavs Keldišs (1911. gada 10. februārī Rīgā, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1978. gada 24. jūnijā Maskavā, Krievijas PFSR) – PSRS Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, PSRS ZA prezidents 1961.–1975. gadā. Galvenais kosmonautikas teorētiķis Padomju Savienībā.
Mstislavs Keldišs ir dzimis Rīgā, Rīgas Politehniskā institūta adjunktprofesora, pilsētā pazīstamā būvinženiera Vsevoloda Keldiša (1878–1965) ģimenē.
Pirmā pasaules kara laikā, vācu karaspēkam tuvojoties Rīgai, 1915. gadā Keldišu ģimene evakuējusies uz Krieviju. 1927. gadā Mstislavs absolvējis skolu un nolēmis kļūt par būvinženieri, tāpat kā viņa tēvs. Taču viņu neuzņēma Celtniecības institūtā viņa vecuma dēļ (jo viņam bija tikai 16 gadi), un tādēļ Mstislavs iestājies Maskavas Valsts Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē.
1931. gadā Mstislavs Keldišs absolvējis Maskavas Valsts universitāti un tika nosūtīts strādāt uz Centrālo Aerohidrodinamisko institūtu. Jaunais zinātnieks (Keldišs bija 20 gadus vecs) ātri piesaistījis uzmanību ar saviem zinātniskajiem sasniegumiem. Tā, 1934. gadā viņš iestājies aspirantūrā, un jau 1935. gadā viņam par zinātniskiem panākumiem tika piešķirts zinātņu kandidāta grāds bez disertācijas aizstāvēšanas. 1937. gadā M. Keldišs tika atzīts par profesoru, un 1938. gadā viņš aizstāvējis doktora disertāciju.
Centrālajā Aerohidrodinamiskajā institūtā jaunajam zinātniekam tika uzdots risināt sarežģītu problēmu – pārvarēt tādu parādību kā lidaparātu konstrukciju svārstību rašanos, kas negaidīti parādījās, palielinoties lidmašīnu ātrumam. Balstoties uz sarežģītiem matemātiskajiem aprēķiniem, V. Keldišs izstrādājis praktiskās rekomendācijas, kā izvairīties no šīm svārstībām. Rezultāts tika sasniegts agrāk nekā, piemēram, Vācijā, kas līdz Otrā pasaules kara sākumam šo problēmu nebija atrisinājusi un kas negatīvi ietekmējis tās militārās lidmašīnas.
Kā zinātnieks Мstislavs Keldišs bija pievērsies nozīmīgam skaitam fundamentālo pētījumu matemātikas, aero un hidrodinamikas jomā. Liels Keldiša zinātnisko darbu cikls tika veltīts aviokonstrukciju svārstību izpētei. Kopš 1942. gada M. Keldišs bija Maskavas Valsts universitātes profesors. Vienlaicīgi viņš strādājis aviorūpnīcās, uzraugot svārstību problēmas risināšanu. Vēl viena problēma, ko atrisinājis Keldišs, bija saistīta ar pāreju uz lidmašīnām ar trīsriteņu šasijas shēmu (ar priekšējo riteni). Lielā ātrumā šasija sāka svārstīties, radot bojājumus. Keldišs atrisinājis šo problēmu teorētiskajā līmenī un izstrādājis praktiskās rekomendācijas. 1945. gadā viņš kļuvis par PSRS Zinātņu akadēmijas Matemātikas institūta direktora vietnieku. 1943. gadā viņš tika ievēlēts par PSRS Zinātņu akadēmijas ārštata korespondētājlocekli un 1946. gadā - par īsteno locekli.
1946. gadā Mstislavs Keldišs tika iecelts par Zinātniskās pētniecības Reaktīvā institūta vadītāju. Viņa vadībā tika izveidota pasaulē pirmā starpkontinentālā spārnotā raķete. Savukārt PSRS ZA Matemātikas institūtā Keldišs un viņa kolēģi bija veikuši pētījumus, kas saistīti ar raķešu dinamiku un praktisko debess mehāniku. Šeit tika izstrādāta kosmonautu atgriešanās uz Zemi shēma.
1954. gadā Mstislavs Keldīšs, Sergejs Koroļovs un Mihails Tihonravovs nosūtījuši vēstuli valdībai ar priekšlikumu izveidot mākslīgo Zemes pavadoni. 1956. gada 30. janvārī M. Keldišs tika iecelts par PSRS ZA mākslīgā Zemes pavadoņa izstrādes speciālās komisijas priekšsēdētāju.
1960. gada 28. janvārī M. Keldišs tika iecelts par PSRS ZA Kosmisko pētījumu zinātniski-tehniskās padomes priekšsēdētāju. Viņš devis ievērojamu ieguldījumu kosmisko pētījumu jomā gan kā zinātnieks, gan kā administrators.
Jau 1956. gadā Mstislavam Keldišam tika piešķirts Sociālistiskā Darba Varoņa goda nosaukums. Pēc kosmonauta Jurija Gagarina veiksmīgā kosmiskā lidojuma šo goda nosaukumu M. Keldišam piešķīra otrreiz.
1961. gadā Mstislavs Keldišs tika ievēlēts PSRS Zinātņu akadēmijas prezidenta amatā. Viņa vadībā tika galīgi noraidītas antizinātniskās teorijas par tā dēvētām "viltus mācībām" un sāka attīstīties tādas zinātnes kā ģenētika un kibernētika.
1971. gadā M. Keldišam trešo reizi tika piešķirts Sociālistiskā Darba Varoņa goda nosaukums. Viņš vadījis programmu īstenošanu, kas saistītas ar automātisko staciju lidojumiem uz Mēnesi un Venēru, un devis ievērojamu ieguldījumu kopējā padomju-amerikāņu kosmosmiskā lidojumā "Sojuz–Apollo".
Akadēmiķis Keldišs nodarbojies ar ķermeņu kustības zem šķidruma virsmas hidrodinamikas un viļņveida pretestības fundamentālajiem pētījumiem, ķermeņa trieciena pret šķidrumu teorijas un spārna svārstību teorijas pētīšanu. Matemātikā V. Keldiša pamatdarbi tika veltīti faktiskā un kompleksā mainīgā lieluma funkciju teorijai, atvasināto dalījumu vienādojumiem, funkcionālajai analīzei.
Nozīmīgs ir М. Keldiša ieguldījums skaitļošanas un skaitļotāju mašīnu matemātikas attīstībā; viņš izstrādājis efektīvas metodes, kas palīdzētu veikt uzdevumu skaitlisko risinājumu dažādās zinātnes un tehnikas nozarēs. Viņš ir devis izcilu ieguldījumu zinātnē, izstrādājot efektīvas atomtehnikas un kosmiskās tehnikas uzdevumu risināšanas metodes; liels ir viņa ieguldījums pilotējamo kosmisko lidojumu programmu īstenošanā, zemes kosmiskās telpas, starpplanētu vides, Mēness un planētu pētījumu veikšanā. M. Keldišs nodarbojies ar daudzu problēmu, kas attiecas uz kosmisko lidojumu mehāniku un vadības teoriju, navigāciju un siltumapmaiņu, risināšanu.
Мstislavs Keldišs bija 16 ārvalstu akadēmiju, daudzu zinātnisko biedrību īstenais un goda loceklis, sešu ārvalstu universitāšu goda doktors, viņš tika apbalvots ar daudziem goda apbalvojumiem. Maskavas Valsts Universitātē tika nodibināta Mstislava Keldiša stipendija. Viņa vārdā tika nosaukts Lietišķās matemātikas institūts un krāteris uz Mēness virsmas.
Sava mūža pēdējos gados Mstislavs Keldišs smagi slimojis. Izcilais zinātnieks ir miris 1978. gada 24. jūnijā Maskavā.
Aleksandrs Gurins
Informācijas avoti:
Биография Мстислава Келдыша на сайте агентства РИА Новости https://ria.ru/spravka/20160210/1371282363.html
Мемориальная страница М. В. Келдыша, написанная сотрудниками музея М.В. Келдыша http://www.keldysh.ru/MVKeldysh/keldysh_biogr.html
М.В. Келдыш. Творческий портрет по воспоминаниям современников. – Москва: Наука, 2001.












