Harijs Gailītis
Harijs Gailītis ir dzimis Rīgā
nacistiskās okupācijas laikos, 1941. gada 11. augustā. Pēc LVU absolvēšanas
viņš strādājis par bibliogrāfu LVU Zinātniskajā bibliotēkā (1966-1972) un
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (1974-1997), par tulkotāju laikrakstā “Padomju
Latvija” (kriev.: «Советская Латвия»; 1972-1974) un teātra apskatnieku
laikrakstā “Biznes & Baltija” (1997-1998). Harijs Gailītis publicēties sācis
jau 1958. gadā. Viņam bija ļoti daudz publikāciju periodiskajos izdevumos gan
Latvijā, gan Krievijā. Tulkojis latviešu prozaiķu daiļdarbus. 1988. gadā
iznācis Harija Gailīša kritisko rakstu krājums “Bites lidojums, sapnis un
pamošanās” («Полет пчелы, сон и пробуждение»). 2013. gadā klajā nākusi viņa
atmiņu grāmata “Zēns uz delfīna” («Мальчик на дельфине»). Harijs Gailītis ir miris 2024. gada
17. februārī Rīgā, apglabāts Raiņa kapos Rīgā.
