Latvija Eiropas tautu saimē
Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004. gada 1. maija. Valsts platība – aptuveni 64,4 tūkstoši kvadrātkilometru. Latvijā ir četri etnogrāfiskie novadi – Vidzeme, Kurzeme, Zemgale un Latgale. Latvijas galvaspilsēta – Rīga. Valsts valoda – latviešu. Latvijas valsts pirmo reizi tika pasludināta 1918. gada 18. novembrī.
1940. gadā Latvija zaudēja neatkarību un kļuva par vienu no PSRS republikām. 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma dekrētu „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, bet 1991. gada 21. augustā – konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, ar kuru pilnībā tika atjaunota valsts iekārta atbilstoši Latvijas Republikas 1922. gada 15. februāra Satversmei.
1991. gada 25. augustā Latvijas neatkarību atzina Īslande, tādējādi liekot pamatus valsts starptautiskajai atzīšanai.
1991. gada 6. septembrī PSRS oficiāli atzina Latvijas neatkarību.
1991. gada 17. septembrī Latviju uzņēma Apvienoto Nāciju Organizācijā, un jau pēc dažām dienām tā kļuva arī par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalsti. 1995. gada februārī Latvija kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti.
Latvija ir NATO locekle kopš 2004. gada.
Uz 2008.gada 1.janvārī Latvijā bija 2 276 282 iedzīvotāji. Vēsturiski iedzīvotāju sastāvs ir veidojies daudznacionāls, īpaši pilsētās. Arī šobrīd tas ir ļoti daudzveidīgs.
Skaitliski lielākā nacionālā minoritāte Latvijā ir krievi. Pēc jaunākajiem datiem, krievu Latvijā ir vairāk nekā 638 tūkstoši jeb 28 procenti no iedzīvotāju kopskaita. Tā ir vēsturiska nacionālā minoritāte, kas sākusi veidoties XVII gadsimta otrajā pusē. Šobrīd Latvijas krievi kopā ar citas etniskās izcelsmes iedzīvotājiem, kuriem krievu valoda ir dzimtā, veido Latvijas krievu lingvistisko kopienu, kas aptver līdz 40% iedzīvotāju.
Krievi dzīvo visos Latvijas administratīvajos rajonos, bet vairākums (71%) ir koncentrējies lielajās pilsētās.
Pēc LR IeM Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2008. gada 1. janvārī krievi pēc tiesiskā statusa iedalījās šādi:
No Latvijā dzīvojošajiem 638 410 krievu tautības iedzīvotājiem 57,5% jeb 367 035 cilvēki ir pilsoņi, 245 665 – nepilsoņi*, 25 710 – ārvalstnieki un apatrīdi.
* – Latvijas nepilsoņi ir īpaša pastāvīgo iedzīvotāju kategorija, kam nav nevienas pasaules valsts pilsonības.
Евгения Зайцева. Цифры, цифры и только цифры