Krievu kultūras dienas starpkaru Latvijā

Ikgadējās "Krievu kultūras dienas" ir Krievu Aizrobežas diasporas tradīcija, kas radusies 1924. gadā.

Kopš 1925. gada "Krievu kultūras dienas" tika plaši svinētas arī Latvijas Republikā. Šo svinību galvenā iniciatore bija "Rīgas Krievu izglītības biedrība", kuru vadījis Elpidifors Tihoņickis.

"Katru gadu tika sastādīta šo svinību programma. Parasti svinības sakrita ar jubilejas datumiem krievu kultūras vēsturē. Piemēram, 1930. gadā svinības sākās 3. maijā līdzās ar Pareizticīgās Baznīcas svinībām: dievnamos tika noturēta krievu kultūras mirušo darbinieku piemiņas litija. Nākamajā dienā Rīgas Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīcā tika noturēta Dievišķā liturģija. Tās noslēgumā notika Krusta gājiens uz Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli, kur tika noturēts aizlūgums par pašreizējo izglītības darbinieku veselību. Pēcpusdienā Krievu drāmas teātrī notika svinīgais akts, kurā uzstājies profesors Vasilijs Sinaiskis, kā arī krievu jaunatnes pārstāvis Boriss Karcevs. Dziesmas svinīgajā ceremonijā izpildīja Rīgas krievu skolu apvienotie kori. Vēlāk notika koncerts, kurā piedalījušies Nadežda Vaskova (čells), Taisija Trifonova-Vaskova, Aleksandrs Viļumanis (solo dziedāšana), Aleksandras Fjodorovas baleta studijas audzēkņi un jaunie rakstnieki un dzejnieki: Andrejs Zadonskis, Nikolajs Istomins, Georgijs Matvejevs. Otrajā daļā jau uzstājušies izcilie skatuves mākslinieki, piemēram, Nacionālās Operas solists Nikolajs Vasiļjevs, pianists Vsevolods Pastuhovs, Krievu Drāmas teātra aktieri, biedrības "Bajan" koris un citi.

Tajā pašā dienā Tautas namā notika bērnu svētki, un nedaudz vēlāk tika sarīkots skolas vakars, kurā uzstājās Rīgas valdības Krievu ģimnāzijas skolēni. Tajā pašā laikā notika vakars Olimpiādas Ļišinas ģimnāzijā. Maskavas forštatē, telpās Lubānas ielā 17 notika bērnu rīta pasākums, kura programmā bija dramatiskie iestudējumi, ko izpildījuši biedrības "Bibliotēku pulciņš" biedru bērni un M. Kuzņecova fabrikas darbinieku bērni. Tajā pašā telpā "Bibliotēku pulciņš" organizēja vakaru ar kora un balalaiku spēlētāju orķestra piedalīšanos, kā arī tika atklāta A. Puškinam veltītā izstāde.

5. maijā Latvijas Konservatorijas zālē tika plānots "Krievu izglītības biedrības" kora koncerts Germana Rodionova vadībā. 6. maijā Krievu Universitātes zinātņu institūtā Vladimirs Abrjutins lasījis lekcijas šādās tēmās: "Par krievu kultūras universālo nozīmi" un "Fjodors Dostojevskis kā pravietis". Krievu kultūras dienas lielākā vai mazākā mērā atzīmēja visas krievu organizācijas. Piemēram, "Krievu emigrantu biedrība" organizēja īpašu vakaru. Atsevišķas svinības bija krievu skautiem. Un no 4. maija līdz 18. maijam Altberga mākslas salonā (Kr. Barona ielā 4) notika krievu mākslinieku darbu izstāde, kurā piedalījušies Nikolajs Bogdanovs-Beļskis, Konstantīns Visockis un Jurijs Rikovskis. Līdzīgi svinīgie pasākumi notika arī citos gados.

"Krievu dienas" tradīcija neizzuda arī diktatūras gados. Piemēram, 1936. gadā "Krievu kultūras dienu" programmā bija iekļauta krievu kāzu spēle, kurā piedalījušies zemnieki no Igaunijas Pečoru novada Gorodišču sādžās. Gorodišču zemnieku uzstāšanās uz Krievu teātra skatuves deva skatītājiem iespēju iepazīties ar dzīvo krievu folkloru.

Krievu kultūras dienu komiteja izdeva gadagrāmatu "Krievu diena" (kriev.:"Русский день"), kurā tika publicēti pazīstamo krievu kultūras pārstāvju raksti ne tikai no Latvijas, bet arī no krievu diasporas. Starp autoriem bija Maksims Ganfmans, Pjotrs Piļskis, Vasilijs Preobraženskis (visi trīs no Latvijas), profesors Nikolajs Loskis (Prāga), Pjotrs Bicilli (Sofija) un citi.Viņu raksti demonstrēja krievu kultūras lielo nozīmi, rakstos tika paustas arī bažas par tās saglabāšanu.

"Krievu kultūras dienas" guva plašu izplatību krievu diasporā, un tām bija nenovērtējama nozīme krievu jaunatnes audzināšanā tautiskajā garā, saglabājot jaunās paaudzes nacionālās jūtas un mīlestību pret Tēvzemi. Svinības, kas saistītas ar "Krievu kultūras dienu" pasākumiem, veicinājušas to valstu iedzīvotāju iepazīšanos ar krievu kultūru, kurās bija krievu iedzīvotāji."

С. Цоя. Латвийская Православная Церковь и «Дни русской культуры» в довоенной Латвии

Юлия Александрова. Студенты пойдут в народ