Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas dievnams

Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas dievnams. – Rīga, Gogoļa iela 9.

Arhitekts: Teodors Gorfrīds Šulcs 

Pirmo pareizticīgo dievnamu šajā vietā uzbūvēja un iesvētīja 1715. gadā. Baznīca bija uzbūvēta pie iebrauktuves Rīgas Maskavas forštatē. 1812. gadā, sagaidot, ka Napoleona karaspēks tuvosies Rīgai, Maskavas forštate, kā arī citas Rīgas priekšpilsētas, tika nodedzināta. Dievnams nodega kopā ar visu Maskavas forštati. 

1814. gadā nodedzinātās baznīcas vietā tika likts pamatakmens jaunajai baznīcas ēkai. 1818. gadā tika iesvētīta jaunuzbūvētā Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca, kura joprojām kalpo kulta vajadzībām. 

Koka dievnams ir būvēts klasicisma stilā, ēka tika celta kā guļbūve (no priežu baļķiem). Arhitektoniski tika īstenots “kuģa” princips – šī ir taisnstūrveida garenbūve, kas simbolizē Noasa šķirstu, peldošu pāri “bangojošai kaislību” jūrai uz kluso ostu (Debesu valstību). Ēkas rietumu pusē virs priekštelpas ir piebūvēts zvanu tornis. Dievnama pamatapjoma koka kupols atrodas virs astoņšķautņaina cilindra un balstīts uz astoņām apaļām kolonnām. 

Baznīcā ir trīs altāri: galvenais jeb centrālais, kas kā arī viss dievnams, iesvētīts par godu Vissvētās Dievmātes Pasludināšanai, un divi altāri priekšbaznīcā (faktiski divi sānaltāri) - pa labi svētītāja Nikolaja Brīnumdara altāris, bet pa kreisi - sv. sirdsskaidrā Radoņežas Sergija altāris. Galvenajam altārim ir trīsrindu ikonostass ar grezniem ažūrveida Ķēniņa vārtiem. Virs centrālā altāra altārgalda atrodas bagātīgi rotātais pārklājs

                                                                                              Ludmila Kļešņina

(papildināts tulkojums no krievu valodas)

Tulkotāja Irēna Ase

Dievnams mūsdienās. Foto.