Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca Rīgā

Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca Rīgā

Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca. – Rīga, Emīlijas Benjamiņas iela 9.

Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas pareizticīgo dievnams atrodas Centrāltirgus tuvumā, pie iebrauktuves Rīgas Maskavas forštatē (Maskavas forštate ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā – tulkot. piezīme).

Pirmā pareizticīgo baznīca šajā vietā uzbūvēta un iesvētīta 1715. gadā. Jauno nocietinājumu izbūves dēļ ap Rīgas pilsētu, 1744. gadā šī baznīca tika izjaukta. Pēc 30 gadiem, 1774. gadā, tajā pašā vietā atkal tika likts pamatakmens jaunam pareizticīgo dievnamam un 1778. gadā tas tika uzbūvēts un iesvētīts. Taču 1812. gada kara laikā, sagaidot, ka Napoleona karaspēks tuvosies Rīgai, Maskavas forštate, kā arī citas Rīgas priekšpilsētas, tika nodedzināta. Arī koka dievnama ēka nodegusi kopā ar visu Maskavas forštati.

1814. gadā nodegušās Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcas vietā atkal tika likts pamatakmens jaunajai dievnama ēkai. 1818. gadā sakrālās celtnes būvniecība tika pabeigta, un šā paša gada 14. maijā Pleskavas, Vidzemes un Kurzemes arhibīskaps Jevgeņijs (Bolhovitinovs, 1767-1837) iesvētījis dievnamu par godu Vissvētās Dievmātes Pasludināšanai. Šis Rīgas pareizticīgo dievnams joprojām kalpo kulta vajadzībām.

Koka dievnams celts pēc vācu izcelsmes arhitekta Teodora Gotfrīda Šulca projekta. Baznīca ir būvēta klasicisma stilā. Arhitektoniski tika īstenots “kuģa” princips – šī ir taisnstūrveida garenbūve, kas simbolizē Noasa šķirstu, peldošu pāri “bangojošai kaislību” jūrai uz kluso ostu (Debesu valstību). Centrālais dievnama pamatapjoma poligonālais kupols balstās uz astoņskaldņu pamata cilindra, kurā ir izbūvēti četri arkveida logi. No ārpuses kupola pamata cilindru rotā astoņi pilastri (pseidokolonnas), virs centrālā kupola slejas neliels sīpolveida jumols, kas vainagots ar krustu. Ēkas rietumu pusē virs priekštelpas ir piebūvēts trīsstāvu zvanu tornis, kas balstās uz akmens pamatiem un vainagots ar poligonālu kupolu. Zvanu tornis ir celts tiešā saistībā ar baznīcu, tāpēc tā pirmais stāvs veido baznīcas lieveni. Dievnama ēka tika apjozta ar metāla nožogojumu.

Baznīcā ierīkoti trīs altāri: galvenais jeb centrālais, kurš kā arī viss dievnams, ir iesvētīts par godu Vissvētās Dievmātes Pasludināšanai, un divi sānu altāri baznīcas rietumu daļas telpās – pa labi atrodas altāris, kas iesvētīts svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja vārdā, bet pa kreisi – iesvētīts sv. sirdsskaidrā Radoņežas Sergija vārdā.

1859. gadā galvenā altāra priekšā tika uzbūvēts trīsrindu koka ikonostass. Dekoratīvie  elementi tajā – grebumi, kolonnas un ikonu rāmji – ir apzeltīti ar sarkanā zelta pārklājumu uz polimenta (pulētas virsmas), bet gludās daļas – uz mardāna (matētais fons). Ķēniņa vārti ir izgrebti un arī apzeltīti uz polimenta. Ikonostasa apakšējās rindas ikonas rotātas sudrabotiem, ugunī apzeltītiem apkalumiem, bet otrās un trešās rindas ikonas gleznotas uz zeltīta pamata fona, tādējādi ikonostasam ir spožs un augstvērtīgs veidols. Sānu altāru ikonostasi ir darināti no koka, krāsoti koši sarkanā krāsā ar zelta toni un virs Ķēniņa vārtiem rotāti ar arkām.

Pirms Rīgas jaunās pareizticīgo katedrāles uzcelšanas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas dievnamā bieži notikuši Baznīcas virsganu dievkalpojumi. No dievnama rīkoti krusta gājieni uz Daugavas upi – ūdens iesvētīšanai.

1833.–1834. gadā dievnama ēkā veikti pirmie remontdarbi, pārsegts jumts, bet vecie, laika zoba sargauztie krusti nomainīti pret jauniem. 1851. gadā iekštelpās pārklātas grīdas. 1873.–1874. gadā restaurētas dažas ikonas, uz kurām krāsas un attēlotie tēli laika gaitā bija zaudējušu pienācīgu izskatu. 1880.–1881. un 1889. gadā atjaunots dievnama interjers, veicot nelielu nepiečiešamo pārbūvi.

Dievnams samērā laimīgi pārdzīvojis divus pasaules karus un turpina darboties arī mūsu dienās. Baznīca ir bagātīgi nodrošināta ar kulta piederumiem. Lielākā daļa ikonu rotātas ar sudraba apkalumiem, daudzas ikonas ir ziedojuši draudzes locekļi. Dievnamā atradusi sev pajumti svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja ikona, kas rotājusi Rīgas stacijas laukumā kādreiz esošo Svētā Ņevas Aleksandra kapelu, kas tika nojaukta 1925. gadā. Tāpat dievnamā atrodas arī Vissvētās Dievmātes Tihvinas ikona, kas rotājusi 1959. gadā nojaukto Tihvinas/ Svētā Nikolaja kapelu, kas kādreiz atradusies Maskavas ielā, blakus tā dēvētajiem “Sarkanajiem spīķeriem”.

Mazais baznīcas nams dievnama pagalmā bija uzcelts 1993. gadā. 2002. gadā tika iegādāti un iesvētīti 9 jauni zvani zvanu tornim. Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcā katru gadu notiek Rīgas baznīcas apriņķa vispārējā garīdznieku grēksūdze.

Dažādos gados dievnamā kalpojuši šādi pazīstami priesteri:

1886.–924. gadā – t. Georgijs Vahramejevs (1857-1928);

1888.–1903. gadā  – t. Vasīlijs Preobraženskis (1844-1903);

1918.–1942. gadā  – t. Aleksandrs Makedonskis (1867-1942);

1951.–1969. gadā  – t. Nikolajs Haritonovs (1915-1983);

1988.–1990. gadā – t. Joanns Trubeckojs (1911-1991);

1983.–1994. gadā  – t. Serafims Šenroks (1922-2004).

 

Informācijas avoti:

Благовещенская церковь города Риги. Skat.: http://pravoslavie.lv/index.php?newid=192&id=41;

Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). Рига, 2017. 300.-313. lpp.

Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas dievnams mūsdienās. Foto.

Ilustrācijas tēmai