Autori

Jurijs Abizovs
Mihails Afremovičs
Jurijs Aleksejevs
Jūlija Aleksandrova
Maja Altemente
Tatjana Amosova
Tatjana Andrianova
P. Arhipovs
Anna Arkatova, Valērijs Blumenkrancs
Tatjana Aršavska
Viktors Avotiņš
Vasilijs Baranovskis
Vera Bartoševska
Vsevolods Birkenfelds
Marina Blumentāle
Valērijs Blumemkrancs
Aleksandrs Bogdanovs
Nadežda Boiko (Krievija)
Katerina Borščova
Marija Bulgakova
Itaīda Bundina (Krievija)
Irina Čaikovska
Georgijs Celms (Krievija)
Aleksejs Čertkovs
Jevgrafs Češihins
Sergejs Coja
Sergejs Čuhins
Elīna Čujanova
Vladimirs Dedkovs
Oksana Dementjeva
Ilja Dimenšteins
Nadežda Djomina
Roalds Dobrovenskis
Oksana Doniča
Olga Dorofejeva
Taisija Džolli (ASV)
Valdemārs Eihenbaums
Abiks Elkins
Fjodors Erns
Tatjana Feigmane
Nadežda Feldmane-Kravčenoka
Ludmila Flama (ASV)
Lāzars Fleišmans (ASV)
Helēna Francmane
Vladimirs Frenkels (Izrāela)
Konstantīns Gaivaronskis
Harijs Gailītis
Konstantīns Gaivoronskis, Pāvels Kirilovs
Jefims Gammers (Izrāela)
Aleksandrs Gaponenko
Anžela Gasparjana
Ala Gdaļina
Jeļena Gedjune
Aleksandrs Geniss (ASV)
Andrejs Ģērmanis
Andrejs Geričs (ASV)
Aleksandrs Ģiļmans
Andrejs Goļikovs
Boriss Golubevs
Jurijs Golubevs
Antons Gorodnickis
Viktors Grecovs
Viktors Geibkova-Maiskis (Krievija)
Henrihs Grossens (Šveice)
Boriss Grunduls
Anna Gruzdeva
Aleksandrs Gurins
Viktors Guščins
Svetlana Hajenko
Inna Harlanova
Boriss Infatjevs
Nadežda Iļjanoka
Aleksejs Ionovs (ASV)
Vladimirs Ivanovs
Aleksandrs Ivanovskis
Aleksejs Ivļevs
Aleksandra Jakovļeva
Irina Jevsikova (ASV)
Nikolajs Kabanovs
Imants Kalniņš
Irina Karkliņa-Goft
Ārija Karpova
Valērijs Karpuškins
Konstantīns Kazakovs
Ludmila Kēlere (ASV)
Tīna Kempele
Eižens Klimovs (Kanāda)
Andrejs Koļesņikovs (Krievija)
Tatjana Kolosova
Marina Kosteņecka, Georgs Stražnovs
Marina Kosteņecka
Svetlana Kovaļčuka
Julija Kozlova
Ņina Lapidusa
Rasma Lāce
Nataļja Ļebedeva
Natans Levins (Krievija)
Dimitrijs Ļevickis (ASV)
Iraīda Ļogkaja (ASV)
Fantins Lojuks
Aleksandrs Malnačs
Dmitrijs Marts
Ruta Marjaša
Ruta Marjaša, Eduards Aivars
Sergejs Mazurs
Igors Meidens
Agnese Meire
Deniss Mickēvičs (ASV)
Marina Mihaileca
Margarita Millere
Vladimirs Mirskijs
Miroslavs Mitrofanovs
Kirils Munkēvičs
Nikolajs Nikuļins
Sergejs Nikolajevs
Tamara Ņikiforova
Viktors Novikovs
Ludmila Nukņeviča
Konstantīns Oboznijs
Ina Oškaja
Ina Oškaja, Elīna Čujanova
Grigorijs Ostrovskis
Vera Pančenko
Natalija Passite (Lietuva)
Tatjana Pāvele
Olga Pavuka
Oļegs Peļevins
Gaļina Petrova-Matīsa
Valentina Petrova, Valerijs Potapovs
Gunārs Piesis
Pjotrs Piļskis
Viktors Podlubnijs
Rostislavs Polčaņinovs (ASV)
Anastasija Preobraženska
A. Preobraženska, A. Odincova
Ludmila Pribiļska
Artūrs Priedītis
Valentīna Prudņikova
Boriss Ravdins
Anatolijs Rakitjanskis
Gļebs Rārs (VFR)
Vladimirs Rešetovs
Valērijs Roitmans
Jana Rubinčika
Ksenija Rudzīte, Inna Pērkone
Anžela Ržiščeva
Irina Saburova (VFR)
Kristīna Sadovska
Sergejs Saharovs
Nikolajs Šaļins
Margarita Saltupe
Valērijs Smohvalovs
Jeļena Savina (Pokrovska)
Andrejs Šavrejs
Andrejs Sedihs (ASV)
Valērijs Sergejevs (Krievija)
Vladimirs Šestakovs
Nataļja Sevidova
Sergejs Sidjakovs
Natālija Sinajska (Beļģija)
Valentīna Sinkeviča (ASV)
Jeļena Sļusareva
Grigorijs Smirins
Kirils Soklakovs
Georgs Stražnovs
Georgs Stražnovs, Irīna Pogrebicka
Aleksandrs Strižovs (Krievija)
Tatjana Suta
Georgijs Tajlovs
Lidija Tiņanova
Sergejs Tiščenko
Mihails Tjurins
Pavels Tjurins
Nikanors Trubeckojs
Alfrēds Tuļčinskis (ASV)
Nīls Ušakovs
Jānis Vanags
Igors Vatolins
Tamāta Veļičkovska
Tamāra Veresova (Krievija)
Svetlana Vidjakina, Leonīds Lencs
Svetlana Vidjakina
Vintra Vilcāne
Tatjana Vlasova
Vladimirs Volkovs
Valērijs Voļts
Ksenija Zagorovska
Jēvgenija Zaiceva
Igors Zakke
Tatjana Zandersone
Jevgenija Žigļeviča (ASV)
Ludmila Žilvinska
Jurijs Žolkevičs

Unikāla fotogrāfija

Gļebs Rārs (VFR)

Gļebs Rārs dzimis 1922. gada 3. oktobrī Maskavā, bet 1924. gada vasarā kopā ar ģimeni tika izsūtīts uz Latviju. Ģimene apmetās uz dzīvi Liepājā, kur Gļebs mācījās vācu skolā. Pēc vācu ģimnāzijas slēgšanas viņš pārgāja uz latviešu ģimnāziju , kas 1940. gadā kļuva par padomju.1941. gadā, uz Padomju-Vācijas līguma par iedzīvotāju apmaiņu pamata, Gļebs kopā ar vecākiem izceļoja uz Vāciju. Eksternā nokārtojot izlaiduma eksāmenu, iestājās Breslavas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātē, bet vēlāk pārgāja uz šīs universitātes Vēstures fakultāti.

Tāpat kā vecākais brālis Ļevs, jau agrā jaunībā kļuva par aktīvu Tautas Darba Savienības (krieviski – NTS) biedru un piedalījās TDS pagrīdes darbībā. 1944. gada jūnijā Breslavā un Augšsilēzijā, Polijā, Austrijā un Berlinē notika masveida TDS biedru aresti. Daļu arestantu turēja cietumos, bet citus nosūtīja uz koncentrācijas nometnēm, kurās gāja bojā daudzi desmiti organizācijas biedru. Tika represēts arī Gļebs Rārs, par ko viņš stāsta savās atmiņās.

Pēc atbrīvošanas no nometnes Gļebam Rāram izdevās sadabūt divriteni un ar to aizbraukt līdz Bavārijas sādžai Unslebena, kur atradās visa ģimene. Drīzumā viņi nonāca "pārvietoto personu" nometnē Menhehofa. Tur Gļebs kļuva par informatīvā biļetena līdzstrādnieku, šis biļetens vēlāk pārtapa par avīzi "Posev"( „Sēja”). Vēlāk Gļebs iestājās Hamburgas Universitātē un piedalījās Vācijas Britu zonas TDS (NTS)nodaļas organizēšanā.

1949. gadā Rāru ģimene – tēvs Aleksandrs, māte Natālija, dēls Gļebs un viņu ģimenē izaugušais māsas dēls Kirils Fotijevs pārcēlās uz Maroku, uz Kasablanku. Dzīvodams Kasanlankā, Gļebs Rārs strādāja arhitektu birojā, bet jau 1950. g. pēc TDS izsaukuma atgriezās Vācijā un sāka piedalīties TDS aizklātajā darbā Berlīnē. Kā Rietumberlīnes korespondents publicēja savus rakstus avīzē "Posev" ar pseidonīmu Aleksejs Vetrovs.

Kopš 1953. g. rudens viņš bija TDS Izpildbiroja Ārlietu Sektora līdzstrādnieks Frankfurtē pie Mainas. 1954.g. tiek izdota viņa grāmata „Sagūstītā Baznīca” ("Плененная Церковь") (izdevniecība "Posev").

1956. gadā viņš apprecējās ar Sofiju Orehovu, kura bija avīzes "Časovoj" redaktora meita. (2000. gadā dzīvesbiedri nodeva Sofijas tēva bibliotēku Krievijas Kultūras Fonda rīcībā.)

Turpmāk sekoja komandējums uz Taibeju, kur viņš bija raidstacijas „Brīvā Krievija” ("Свободная Россия") pārstāvis Tālajos Austrumos un TDS pārstāvis Āzijas Tautu Antikomunistiskās Līgas Ķīnas nodaļā.

1960. gadā sekoja pārcelšanās uz Tokiju un darbs Japānas Plašapraides Korporācijas krievu redakcijā. Trīs gadus vēlāk sekoja atgriešanās Eiropā un atkal aktīva piedalīšanās TDS darbībā.

No 1975.–1994. g.g. G. Rārs strādāja radio "Svoboda" („Brīvība”). Bija šādu programmu redaktors, kā “Ne no maizes vien”("Не хлебом единым"), „Krievija vakar, šodien, rīt”("Россия вчера, сегодня, завтра"), “Krievzemes Kristīšanas Tūkstošgade”("Тысячелетие Крещения Руси"), “Kristīgā Krievija – otrā tūkstošgade”("Россия христианская – тысячелетие второе"),“Baltijas bāka”("Балтийский маяк") un citas. Pēc iziešanas pensijā viņa raksti tika publicēti avīzē "Ņezavisimaja gazeta", “Maskavas Patriarhijas žurnālā” (“Журнал Московской Патриархии") un daudzos citos Krievijas periodiskajos izdevumos.

Kopš 1984. gada G. Rārs ieņēma Svētā Kņaza Vladimira Brālības priekšsēdētāja posteni. Šī organizācija ir viena no vecākām krievu labdarības organizācijām Vācijā, kas tika dibināta 1890. g. 1994. gadā Krievijai tika nodots tā saucamais "Mēmeles" karagājiena Krievijas armijas ikonostass (1759. g.), kas atradās Brālības Hamburgas dievnamā.

Gļebs Rārs aizgāja aizsaulē 2006. g. 3. martā un tika apbedīts krievu kapos Berlinē.

 

 

Sk. „1920.-1930. gadu paaudzes likteņi emigrācijā. Apraksti un atmiņas.” Sastādītāja Ludmila Flama.- Maskava: Russkij Putj, 2006., 80.-105.lpp. (Судьбы поколения 1920-1930-х годов в эмиграции. Очерки и воспоминания. Составитель Людмила Флам. – Москва: Русский путь, 2006, с.80-105.)

 

Publikāciju saraksts