Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Jaunumi «Personu» sadaļā
|
|
|
|
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Margarita Demjanoka (1978) – baletdejotāja, horeogrāfe un baleta pedagoģe. 2016. gadā apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
|
|
|
Genādijs Sagalovičs
Genādijs Sagalovičs (1936. g. 30. martā Minskas apgabalā, Baltkrievijas PSR – 2015. g. 27. decembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – habilitētais inženierzinātņu doktors (Dr. habil. sc. ing.), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors.
Genādijs Sagalovičs ir dzimis kalpotāju ģimenē. Kara laikā Sagaloviču ģimene tika evakuēta uz Ufu, Genādija tēvs bija aktīvajā armijā, partizānu vienības sastāvā viņš piedalījās Latvijas teritorijas atbrīvošanā no nacistu okupantiem. Karam beidzoties, viņu atstāja Rīgā darbam Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajā komitejā. Arī ģimene pārcēlās dzīvot uz Rīgu. 1945. gadā tēvu nogalināja, viņam pildot dienesta pienākumu. Genadija māte strādāja par šuvēju fabrikā.
1953. gadā Genādijs Sagalovičs beidza Rīgā vidusskolu un iestājās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē. No 1955. gada līdz 1958. gadam viņš dienēja armijā. 1961. gadā viņš pabeidza Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju un ieguva inženiera-mehāniķa kvalifikāciju. Pēc jauno speciālistu sadales viņš sāka strādāt Rīgā, rūpnīcā “Stars”.
1964.–1966. gadā Genādijs Sagalovičs mācījās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mašīnu remonta un metālu tehnoloģijas katedras aspirantūrā. Pēc aspirantūras beigšanas viņš strādāja šajā katedrā par zinātniskās pētniecības saimniecisko līgumdarbu un konstruktoru grupas vadītāju. Viņš ieņēma katedras asistenta amatu un vadīja studentiem metālu mācības un metālu tehnoloģijas studiju kursu.
1968. gadā Genādijs Sagalovičs aizstāvēja disertāciju tehnisko zinātņu kandidāta zinātniskā grāda iegūšanai. 1969. gadā viņš pārgāja darbā Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Mašīnbūves tehnoloģijas katedrā, kur viņš konkursa kārtībā bija ievēlēts par vecāko pasniedzēju. 1971.–1976. gadā viņš pildīja docenta pienākumus, bet 1976.–1980. gadā viņš bija ievēlēts docenta amatā.
No 1980. līdz 1991. gadam Genādijs Sagalovičs bija RPI Aparātu būves un automatizācijas fakultātes Pusvadītāju un elektrovakuuma tehnikas katedras vadītājs. 1989. gadā viņam piešķīra Latvijas PSR Valsts prēmiju par nopelniem jauno speciālistu sagatavošanā un zinātniskajā pētniecībā.
1991. gadā Genādijs Sagalovičs aizstāvēja doktora disertāciju, kura pēc tam tika nostrificēta un viņam piešķīra inženierzinātņu habilitētā doktora zinātnisko grādu (Dr. habil. sc. ing.), kopš 2001. gada viņš ir RTU profesors. Viņš ir 275 zinātnisko un mācību metodisko darbu autors.
1996. gadā Genādijam Sagalovičam piešķīra Rīgas Tehniskās universitātes Goda darbinieka nosaukumu.
2015. gada 27. decembrī profesors Genādijs Sagalovičs aizgāja no dzīves. Apbedīts Raiņa kapos.
Sergejs Čuhins
Informācijas avoti:
Rīgas Tehniskās universitātes arhīvs.
Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 5. daļa. Autoru kolektīvs Jura Brieža vadībā. – Rīga: RTU izdevniecība, 2017, 366. lpp.
