Sākumlapa > Tēmas > 18. gs
Pētera I pils palasts Rīgā

Pētera I pils palasts Rīgā


Pētera I palasts (pils) Rīgā

Palasta (Pils) iela 9

Pētera I palasts mūsdienās. V. Ļisicina foto

 

Vēsturnieki liecina, ka Krievijas imperators Pēteris I deviņas reizes viesojās Rīgā. Dažas reizes vien caurbraucot, bet bieži vien viņš šeit aizturējās ilgstoši, risinādams svarīgas valsts lietas, rīkodams militāros manevrus, pieņemdams sūtņus un svarīgus viesus. Pils, kas kādreiz piederēja pirmajam Krievijas imperatoram, atrodas pašā Rīgas centrā Palasta un Jaunielas ielu krustojumā. 

Pēc Rīgas ieņemšanas, kuru veica feldmaršala Šeremetjeva vadītais Krievijas karaspēks, Rīgas rāts 1711. gadā nolēma uzdāvināt Pēterim šo namu, kas līdz šim piederēja bagātam tirgonim Hennenbergam (kas mira no mēra). Imperators ar pateicību pieņema dāvanu un vēl papildus nopirka divus kaimiņnamus, pavēlot iekārtot šeit rezidenci. Jau pēc gada, kad Pēteris I nākamreiz bija viesojies Rīgā, tapa palasts, kuru sāka dēvēt par «Pilsētas Ziemas cara palastu”. Valsts arhīvā ir saglabājies tā apraksts , kuru sastādīja guberņas arhitekts Matīss Šons. Tolaik tā bija divstāvu ēka. Pirmajā stāvā izvietojās saimnieciskās telpas un vestibīls, kura sienas greznoja ainavu gleznas, kā arī šeit atradās kuģa makets. Парадная kāpnes veda uz otro stāvu. Šeit izvietojās grezni dekorētā zāle ar sešiem divviru logiem un baltu podiņu krāsni. Zāles sienas tika krāsotas ar sausām krāsām, bet griesti – ar eļļas krāsu. Zāli greznoja «vecmodīgas lustras un vecmodīgi spoguļi ar zeltītām apmalēm». No zāles bija tieša izeja uz «gaisa dārzu, kas tika ierīkots 1722. gadā uz vaļņa, kas atradās blakus palastam». Pavisam palastā bija 19 «lielas un mazas dzīvojamās telpas». Mūsdienu izskatu palastam piešķīra jau pēc Pētera I nāves, pārbūves rezultāta pēc arhitekta Vasiļjeva projekta, kas strādāja Bartolomeo Rastrelli vadībā. Pārbūvējot ēku, fasādi, kas vērsta uz Palasta ielu, akcentēja ar rizalītu, kuru vainagoja frontons, kas balstās uz sešiem pilastriem. Arī 19. gadsimtā palasts tika pārbūvēts, piebūvju rezultātā tas zaudēja sava ārējā veidola graciozitāti. Pēc Pētera I pavēles «Ziemas palastā» otrā stāva līmenī uz terases tika ierīkots gaisa dārzs. Cars pats rūpējās par to un iestādīja Holandes kastaņus. Pateicoties šim dārzam, radās iespēja iziet no palasta tieši uz mūra valni, kas bija ne tikai nocietinājums, bet arī tā laika rīdzinieku iecienītākā pastaigu vieta. 

Savas vizītes laikā Rīgā Pētera palastā uzturējās arī ķeizariene Katrīna Lielā. Viņa šeit nakšņoja arī vēl būdama Anhaltes-Cerbstas princese, kad brauca no Vācijas uz Sanktpēterburgu. 

Kopš 1785. gada palasta ēku sāka izmantot nevis kā caru rezidenci, bet gan tiesas vajadzībām. Kopš 1805. gada ēkā tika izvietota komercskola. 

19. gadsimta 50. gadu beigās – 60. gadu sākumā Rīgā tika nojaukti pilsētas nocietinājumi. Palasta arī tika pārbūvēts, tostarp, ēkai uzbūvēja trešo stāvu. 19. gadsimta pēdējā ceturksnī ēku pārdeva privātās rokās. Tika veiktas šīs ēkas jaunas pārbūves pēc pazīstamu Rīgas arhitektu I. Felsko, J. Baumaņa un citu projektiem. Tika mainīta ēkas fasāde, paplašināti logi, tika paaugstināta gaisa dārza ārsiena. Atsevišķas ēkas daļas (piemēram, Pētera I guļamistaba) tika nojauktas.

Padomju laikos palastā atradās kara prokuratūra. Ēkas daļa atradās Rīgas Vēstures muzeja bilancē. 

Drīzumā pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas premjerministrs I. Godmanis parakstīja rīkojumu par palasta nodošanu sabiedriskajai organizācijai – Latvijas Krievu kopienai. Tomēr, kad kara prokuratūīra atbrīvoja ēku, palastu tikai iznomāja Krievu kultūras centram. Pēc dažiem gadiem ēka tika pārdota izsolē firmai «Merks». Pēc kārtējās rekonstrukcijas to pārbūvēja par dzīvojamo namu, kurā sāka pārdot un izīrēt ekskluzīvus dzīvokļus.

2007. gadā pēc ēkas iedzīvotāju iniciatīvas uz Pētera I palasta sienas tika uzstādīta memoriālā plāksne. Tā darināta, izmantojot baroka stila elementus, uz tās ir bareljefs ar Pētera Lielā attēlu un ar uzrakstu latviešu un krievu valodās: «Šajā namā kopš 1712. gada apmetās Krievijas imperators Pēteris I». Uz plāksnes ir norādīti arī pirmā Krievijas imperatora dzīves gadi : 1672-1725. Šī darba autors ir tēlnieks Viktors Suškevičs.

 

Аleksandrs Gurins

 

Sk.: Прибалтийские русские: история в памятниках культуры (1710-2010). - Рига, 2010.

Informācijas avoti:

1. VKPAI Dokumentācijas centrs. Inventāra numurs 19748.

2. J. Vasiļjevs. Klasicisms Rīgas arhitektūra. R. 1961. 45.lpp.

3. J. Vasiļjevs . Arhitektūras pieminekļi. (Памятники зодчества.) R. 1971.

4. E. Pučins. Vecrīgas reģenerācijas vēsturiski pilsētbūvnieciskie pamati. (Историко-градостроительные основы регенерации старой Риги.) R. 1989.