Kārsavas Sirdsskaidrās Polockas Jefrosīnijas baznīca

Kārsavas Sirdsskaidrās Polockas Jefrosīnijas baznīca


Jautājums par nepieciešamību izveidot Kārsavas pareizticīgo draudzi pirmoreiz tika ierosināts 1901. gadā. Tas bija saistīts ar to, ka kaimiņdraudzes atradušās visai tālu. Tā, Mihalovas/Pudinavas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca atradās 11 km attālumā, Goliševas Svētās Trijādības baznīca – 23 km attālumā un Korovskas sādžas Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas baznīca – 24 km attālumā (patlaban šī draudze ir KPB Pleskavas eparhijas jurisdikcijā; dievnams atrodas Pleskavas apg. Pitalovas rajonā/ agrāk - Jaulatgales/Abrenes apriņķis – tulkot. piezīme).
Saskaņā ar Sv. Sinodes lēmumu 1911. gadā tika dibināta Kārsavas baznīcas draudze. Jaunās draudzes dibināšanas iniciatori bija latviešu misionārs priesteris t. Pēteris Liepiņš un vietējais advokāts Gavriils Timjāns. Jau 1911. gadā ir uzbūvēta piebūve pie vietējās baznīcas-draudzes skolas ēkas, kur tika ierīkots pagaidu dievnams. Visus nepieciešamos finanšu līdzekļus baznīcas celtniecības komiteja vāca Krievijā un pusotra gada laikā izdevās savākt 25 tūkstošus rubļu. 1912. gadā par šiem līdzekļiem uz atsavinātās Malnavas muižas zemes tika uzbūvētas mājas priesterim un psalmotājam. Tomēr dievnama celtniecības darbi ievilkās – sākumā iekšējo domstarpību dēļ, bet pēc tam - sakarā ar 1914. gadā sākušos Pirmo pasaules karu.
1917.- 1918. gadā Kārsavas draudzes virspriesteris t. Aleksandrs Vīckops (1876-1931) pārveidojis mācītāja māju par baznīcu un iesvētījis to par godu sirdsskaidrajai Jefrosīnijai, Polockas klostera igumēnei (Polockas Jefrosīnija ir Krievzemes sieviešu mūķeņu dzīves aizsācēja un aizbildne, tiek uzskatīta par Baltkrievijas aizbildni; vārds Jefrosīnija/ Jevfrosīnija jeb Eufrosīnija sengrieķu valodā nozīmē “priecīgā, labdomīgā” - tulkot. piezīme ).
Laikposmā no 1932. līdz 1938. gadam Kārsavas dievnamā par draudzes līdzekļiem un virspriesterim t. Dmitrijam Zaharovam (1894-1951) aktīvi piedaloties tika pārbūvēti zvanu tornis un kupols, baznīcas ēka tika apšūta ar dēļiem un nokrāsota.  
No 1982. gada Kārsavas dievnama virspriesteris bija  t. Viktors Mamontovs (no 1985. gada - arhimandrīts). 1985. gadā, t. Viktora kalpošanas laikos, notikuši vērienīgi baznīcas restaurācijas darbi. Dievnama ēku rekonstruēja krievu sakrālās koka arhitektūras tradīciju garā. Darbus veica Rīgas, Pleskavas un Maskavas amatnieki. Sirdsskaidrās Polockas Jefrosīnijas baznīca Kārsavā ir krāšņa, krievu koka arhitektūras tradīcijās būvēta sakrālā celtne, viena no skaistākajām koka baznīcām Latgalē. Patlaban Kārsavas dievnama pārzinis ir t. Aleksijs Vinogradovs.

 

Informācijas avoti:


А.В. Гаврилин. Люцинское (Лудзенское) благочиние Полоцко-Витебской епархии во второй половине XIX - начале ХХ века. - Рига, Филокалия, 2004,  (A. Gavriļins. Polockas-Vitebskas eparhijas Ludzas baznīcas apriņķis 19. gadsimta otrajā pusē – 20. gadsimta sākumā.) 77. lpp., 129.-131. lpp.;
 С.П. Сахаров. Православные церкви в Латгалии. Издание автора. Рига, 1939, (S. Saharovs. Latgales pareizticīgo baznīcas. Autora izdevums.) 110.-111. lpp.;


http://sobory.ru/article/?object=23514

http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/karsavas-sirdsskaidras-eufrosinijas-pareizticigo-baznica

http://visitlatgale.com/lv/objects/view?id=327

https://vitroshop.livejournal.com/48091.html


                    

Tekstu tulkojusi un papildinājusi Irēna Ase