Latvijas krievi un politika: problēmas un risinājumi

Latvijas krievi un politika: problēmas un risinājumi

Pilsonība, valoda, diskriminācija – trīs sāpīgi jautājumi Latvijas krievu minoritātes un valsts attiecībās. Šobrīd puse Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju ir pilsoņi, bet pusei nav nevienas valsts pilsonības. Nepilsoņiem ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā, taču, pastāvot pašreizējiem neefektīviem naturalizācijas nosacījumiem, nepilsoņu problēma nav atrisināma tuvākajos 50 gados.

Krievu valodai Latvijā ir pretdabisks „svešvalodas” statuss, lai gan tā ir 40% valsts iedzīvotāju dzimtā valoda. Krievu valodu nav atļauts lietot kā darba valodu pat tajās pašvaldībās, kur absolūtais vairākums iedzīvotāju ir Latvijas krievi.

Kopš 2004. gada lielāko daļu priekšmetu krievu vidusskolās māca latviešu valodā. Šādu praksi dēvē par bilingvālo apmācību. Četros gados, kopš ieviesta bilingvālā apmācība, sekmība krievu skolās ir jūtami kritusies. Valsts neievieš bilingvālo apmācību latviešu skolās. Latvijā vairs nesagatavo skolotājus, kas varētu mācīt priekšmetus krievu valodā, izņemot vienīgi krievu valodas un literatūras skolotājus.

Pieņemot politiskus lēmumus pilsonības un valodas jautājumos vai par krievu minoritātes skolu likteni, valdošās partijas parasti neņem vērā Latvijas krievu pilsoņu viedokli. Demokrātijai Latvijā ir ierobežots, etnisks raksturs.

Nacionālās minoritātes, tai skaitā krievu, tikpat kā nav pārstāvētas augstākajā valsts administrācijas līmenī. Ilgus gadus Latvijā nebija neviena krievu ministra, krievi reti mēdz būt tiesneši, departamentu vadītāji vai valsts universitāšu profesori. Tāda situācija radusies nerakstītu etniskās diskriminācijas noteikumu darbības rezultātā.

Latvijas krievu kopiena skaitliski kļūst mazāka emigrācijas un dabiskās samazināšanās dēļ. Latvijas krievu mirstības tempi ir augstāki nekā latviešu mirstības tempi Latvijā un krievu Krievijā. Daļēji tas skaidrojams ar nelabvēlīgiem sociālekonomiskiem apstākļiem Latvijas pilsētās, kam cēlonis ir industriālā perioda ekonomikas forsēta iznīcināšana.

Bet dzīve turpinās. Svētkos pareizticīgo baznīcas ir dievlūdzēju pilnas. Dievnamu kupoli atkal atmirdz zeltā. Krievu ģimenēs dzimst bērni, jaunie cilvēki veido profesionālo karjeru. Pēdējos gados Latvijā pieaug interese par krievu valodas apgūšanu. Te izdod daudz laikrakstu un žurnālu krievu valodā, raida vietējās krievu radiostacijas un televīzija. Valsts turpina finansēt krievu skolas, teātri, valsts radio un TV krievu programmas.

Progress politiskajā sfērā vieš piesardzīgu optimismu. Pateicoties tiesībsargu, Latvijas krievu politiķu, latviešu demokrātu, Eiropas Savienības, Eiropas Padomes, EDSO, ANO, Baltijas jūras Valstu Padomes un Krievijas diplomātijas kopīgiem pūliņiem Latvijas krievu minoritātes dzīvē pēdējo 15 gadu laikā notikušas pozitīvas pārmaiņas. 1992. gadā varas pārstāvji atteicās no nodoma likt nepilsoņiem iegūt uzturēšanās atļauju. 1995. gadā nepilsoņi ieguva Latvijas valsts diplomātisko aizsardzību, viņu sociālās tiesības tika pielīdzinātas pilsoņu tiesībām. Ap 1995. gadu beidzās „maigās etniskās tīrīšanas” kampaņa – krievu izspiešana no valsts, ko iepriekš īstenoja Latvijas migrācijas resors. 1997. gadā tika panākta neoficiāla vienošanās starp krievu opozīciju un Rīgas pašvaldību par Uzvaras monumenta saglabāšanu un krievu skolu voluntāras likvidēšanas pārtraukšanu. 1998. gadā atcēla „naturalizācijas logus” un nepilsoņu bērniem tika dotas tiesības iegūt pilsonību reģistrācijas kārtībā. 2000. gadā atcēla lielāko daļu aizliegumu lietot krievu valodu privātajā sfērā. 2001. gadā valsts pārstāja anulēt iepriekš likumīgi izsniegtās valsts valodas prasmes apliecības. Kopš 2002. gada atcelts valodas eksāmens krievu deputātu kandidātiem. 2003. gadā pilnībā atcēla valodas kvotas radio un televīzijā. 2004. gadā tika atcelta pārēja uz priekšmetu pasniegšanu tikai valsts valodā krievu vidusskolās, bet Satversmes tiesa leģitimēja krievu valodas lietošanu arī to priekšmetu mācīšanā, kuri bija iekļauti latviešu valodā apgūstamo priekšmetu 60% kvotā. 2007. gadā nepilsoņi ieguva tiesības bez vīzas iebraukt lielākajā daļā ES dalībvalstu, bet 2008. gadā – tiesības bez vīzas iebraukt Krievijā. 2008. gadā Latvija un Krievija noslēdza sociālo līgumu, saskaņā ar kuru Latvijas nepilsoņiem darba stāžā tiek ieskaitīts Krievijā nostrādātais laiks. 9. maijs – Uzvaras diena kļuvusi par Latvijas krievu kopienas galvenajiem svētkiem, daudzās pilsētās svinības tiek rīkotas ar vietējās pašvaldības atbalstu.

Latvijā darbojas simtiem krievu nevalstisko organizāciju un divas krievu parlamentārās partijas. Pamazām pieaug visu līmeņu krievu deputātu skaits. Aptuveni ceturtajai daļai pašreizējās 9. Saeimas deputātu ir krieviska izcelsme vai viņi pārstāv valsts krievu iedzīvotāju intereses. Krievu politiķi ieņem vadošos amatus Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas pašvaldībās. Latvijas krievu kopienai ir sava Eiroparlamenta deputāte. Latvijas krievi 2003.–2004. gadā sarīkoja virkni mierīgu protesta akciju krievu skolu aizstāvībai. Šīs kampaņas rezultātā iestājās trausls līdzsvars starp valsts asimilācijas spiedienu un krievu pretestību jaunā, enerģētiski zemākā līmenī.

Latvijas krievi ir pieņēmuši likteņa mesto izaicinājumu. Krievu kopienas vēsture nesākās vakar. Tās saknes sniedzas gadsimtiem senā pagātnē. Tās nākotne ir pašreizējās paaudzes rokās.

Ilustrācijas tēmai