Sākumlapa > Tēmas > Personas
Mihails Grivskis

Mihails Grivskis

Mihails Grivskis (01.09. /13.09. 1878, Pleskavas guberņas Dobrovitku sādžā – 17.04.1945, Rīgā) – mācītājs, baznīcas kora vadītājs un diriģents (reģents), kordiriģents, dziedāšanas skolotājs.         

Mihails Grivskis ir dzimis un audzis baznīcas psalmotāja (ķestera) ģimenē. Tāpat kā trīs viņa brāļi, viņš mācījās Pleskavas Garīgajā seminārā. Studiju gados Mihailam kā sekmīgam audzēknim uzticēja vadīt semināra kori. Tā viņš apguva pirmās diriģēšanas mākslas praktiskās iemaņas. Ar kora diriģēšanu viņš nodarbojās visu savu mūžu. Pēc semināra absolvēšanas viņš no 1903. līdz 1912. gadam strādāja par dziedāšanas skolotāju Pleskavas Skolotāju seminārā un Garīgajā skolā. M. Grivskis bija Psalmotāju skolas Pleskavā organizētājs (1905. g.),  kopš 1916. gada šīs skolas padomes priekšsēdētājs. Viņš bija Pleskavas Kora dziedāšanas biedrības sekretārs, no 1901. līdz 1905. gadam – šīs biedrības priekšsēdētājs un kora vadītājs. 1911. gada maijā Pleskavā M. Grivskis organizēja Krievu tautasdziesmu svētkus – pirmos pirms revolūcijas Krievijā. 1913. gada rudenī viņš tika iesvētīts par hiereju un sāka kalpot Debesbraukšanas (Вознесения) dievnamā Pleskavā. Viņš turpināja diriģēt Pleskavas Kora dziedāšanas biedrības kori.  

Pēc lielinieku revolūcijas Mihails Grivskis dienēja Pleskavas pilsētas Tautas izglītības nodaļā. 1919. gada vasarā viņš aizbrauca uz Pleskavas apgabala Pečoru pilsētu, bet pēc tam viņš vairs nevarēja atgriezties Pleskavā, jo šajā apvidū izvērtās karadarbība starp Krievijas un Igaunijas pusēm, kas teritoriālā strīda dēļ notika tieši šajā rajonā. Pečori nonāca Igaunijas sastāvā, un Grivskis, kas bija palicis šajā teritorijā, sākumā dzīvoja Pečoros, bet pēc tam pārcēlās uz Tallinu, kur bija Ņevas Aleksandra katedrāles reģents, pēc tam kalpoja par mācītaju Sv.Trijādības (Троицкой) baznīcā Zaļesjes ciemā, kur 1922. gadā organizēja Zaļesjes Kultūras un apgaismības biedrību, vadīja šīs biedrības dziedāšanas un mūzikāli instrumentālo pulciņu, pasniedza dziedāšanas stundas skolās. 1922. gadā M. Grivskis saņēma Igaunijas pilsonību.

No 1927. gada М. Grivskis dzīvojis Rīgā, bet turpināja uzturēt iepriekšējos radošos kontaktus. Viņš piedalījās svētku pasākumu, kas 1935. gadā notika Narvā un  1937. gadā Petseros (Pečoros),  organizēšanas komitejas darbībā. 1939. gadā Krievu dziesmu svētki sākās ar Grivska sumināšanu, kas demonstrēja, ka viņa nopelni tika atzinīgi novērtēti.

1929. gadā Rīgā tika atjaunota krievu dziedāšanas biedrības «Bajan» darbība, Mihails Grivskis tika ievēlēts par šīs biedrības valdes locekli un vadīja biedrības kori.   

Dziedāšanas biedrības «Bajan» koris darbojās uz sabiedriskajiem pamatiem, tas nozīmē, ka koristi nesaņēma maksu par uzstāšanos. Šis bija jauktais koris (vīriešu un sieviešu balsis), kora dalībnieku skaits nebija pastāvīgs, bet laiku pa laikam sasniedza 75 cilvēku. Korī tika uzņemts ikviens, kas vēlējās dziedāt, pat, ja viņam bija minimālās dziedātāja dotības. Ne visi koristi prata lasīt notis, un diriģentam bija ļoti grūti strādāt ar šādu kori. Tādēļ, balstoties uz savu iepriekšējo bagāto pieredzi, M. Grivskis sāka pasniegt mūzikas un dziedāt prasmes kursus, kuros apmācija nošu „ābeces” pamatiem un nodarbojās ar dziedātāju balsu izkopšanu. Faktiski koris darbojās, pateicoties M. Grivska pašaizliedzīgajai darbībai. Pēc kāda laika viņš organizēja arī reģentu kursus, tas ir, sagatavoja baznīcu koru vadītājus.

Biedrības „Bajan” koris aktīvi iesaistījās koncertdarbībā, ar plašām programmām uzstājoties gan laicīgajos, gan garīgajos koncertos, kā arī kopīgos pasākumos ar citām biedrībām. M. Grivska darbība ļāva īstenot uzdevumus, kas tika definēti dziedāšanas biedrības „Bajan” pamatdarbības virzienos.

Šos uzdevumus biedrības statūtos bija formulējis pats Mihails Grivskis:

          Kora vokālās mākslas attīstīšana krievu vidū;

          Krievu tautasdziesmu pētīšana;

          Seno baznīcas dziedājumu un krievu garīgo komponistu priekšnesumu apguve;

          Plašas publikas iepazīštināšana ar krievu vokālās mākslas īpatnībām;

          Zinību par vokālo mākslu izplatīšana krievu jaunatnes vidū.

M. Grivska vadītā kora koncerti notika Konservatorijas zālē, Tautas namā Maskavas forštatē, Pārdaugavas Sv. Trijādības (Троице-Задвинская) un Jāņa (Ивановская) baznīcās, kā arī citās Rīgas vietās. Koncertu rīkošanas biežumu noteica dzīves apstākļi, dažādos gados tie bija atšķirīgi. Dažās sezonās notika pat aptuveni 10 koncerti – tas ir pietiekami liels uzstāšanās skaits pašdarbības korim. Koncerti guva panākumus skatītāju vidū, jo kartu reizi programmas tika mainītas, paplašinātas, priekšnesumu secība dziļi pārdomāta un kora priekšnesumi tika izpildīti pietiekami augstā mākslinieciskā līmenī. Tika sagatavotas programmas, kas veltītas krievu komponistu М. Gļinkas, N. Rimska-Korsakova, A. Borodina jubilejām. Koris izpildīja Arhangeļska, Česnokova, Čaikovska un daudzu citu komponistu garīgās kompozīcijas.  

Mihaila Grivska izglītošanas darbība izpaudās arī tanī, ka viņš bija izdevis divus nošu krājumus ar kopīgu nosaukumu «Школьный хор» („Skolas koris”). Katrs no šiem nošu krājumiem sastāv no divām nodaļām: krievu tautasdziesmas un krievu komponistu sacerējumi. Nošu krājumi var kalpot par mācību līdzekļiem dziedāšanas skolotājiem, tos var izmantot, sastādot svētku repertuāru, kā arī pielietot kā mācību līdzekli solfedžo stundās un bērnu muzikālajai attīstībai.  

1933. gadā M. Grivskis atteicās no Igaunijas pilsonības un saņēma Latvijas pilsonību.

1934. gadā izcilais diriģents Mihails Grivskis nodeva biedrības „Bajan” kora vadības funkcijas M. Nazarovam.

Mihails Grivskis miris 1945. gadā  17. aprīlī Rīgā.

 

Literatūra:

Школьный хор: Музыкальная хрестоматия из русских народных песен. Ч.1.,1928; Ч. 2., 1943.  

 Marina Mihaileca

 

Ilustrācijas tēmai