Sākumlapa > Tēmas > Personas
Mihails Orlovs

Mihails Orlovs

Mihails Orlovs (1918. g. 21. novembrī Ludzas apriņķa (tagad – Balvu novada) Akmeņsalas ciemā – 1944. g. 3. augustā Jēkabpils apriņķa (tagad – Jēkabpils novada) Mežāres stacijā) – Lielā Tēvijas kara dalībnieks, pēc nāves piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums.
Mihails Orlovs piedzima zemnieku ģimenē, viņa tēvs piedalījās Pilsoņu karā Krievijā, cīnījās Sarkanarmijas pusē, par to viņš kopā ar ģimeni bija izraidīts no Latvijas.  M. Orlova bērnība un jaunība pagāja Padomju Krievijā – Pleskavas un Ļeņingradas apgabalā.
1940. gadā M. Orlovs iestājās Kājnieku skolā Rīgā. 1941. gada vasarā viņš 181. strēlnieku divīzijas sastāvā cīnījās pret nacistisko Vāciju. (Šī divīzija tika izveidota 1940. gadā no Latvijas armijas Kurzemes un Vidzemes divīzijām un tā iekļāvās 24. teritoriālā strēlnieku korpusā, kas bija formēts galvenokārt no Latvijas armijas.)  Pēc tam M. Orlovu nosūtīja uz 1941. gada otrajā pusē izveidojušos 201. latviešu strēlnieku divīziju.

M. Orlovs piedalījās kaujās pie Maskavas, Starajas Rusas un vēl citās kaujās, vairākas reizes bija ievainots. 1944. gada janvārī viņš parādīja īpašu varonību kaujās pie Nasvas (Pleskavas apgabals).  Tolaik viņš bija 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas (bijušās 201. divīzijas) 121. gvardes strēlnieku pulka rotas komandieris. Viņš sekmīgi vadīja kaujas izlūkošanu  un, kad ienaidnieks veica kontruzbrukumu, kurā tika ievainots bataljona komandieris, M. Orlovs uzņēmās bataljona komandiera pienākumus. Drīz viņa vadītais bataljons ielauzās pretinieka izvietojuma vietā, ieņēma tranšejas, radot ienaidniekam lielus zaudējumus. Par šajā kaujā parādīto drosmi Mihailu Orlovu apbalvoja ar Sarkanā Karoga ordeni.
Mihails Orlovs ne reizi vien parādīja vīrišķību kaujās, atbrīvojot Latviju no nacistu okupantiem. Apbalvojuma lapā, kas bija rakstīta jau pēc viņa varonīgās nāves, bija teikts: 1944. gada 3. augustā Mežāres stacijas apkārtnē, veikdams izlūkošanu, b. Orlovs pulksten 7 izgāja uz Rēzeknes–Krustpils šosejas un, sastapdams ienaidnieka spēcīgu pretošanos, nostiprinājās ienaidnieka aizmugurē. Pretinieks pārgāja niknā pretuzbrukumā, taču rota drosmīgā b. Orlova vadībā neatkāpās.
Apakšvienība izrādījās aplenkumā, gvardes kapteinis M. Orlovs tika ievainots. Pat šādā situācijā viņš nedomāja, kā glābties, bet domāja, kā radīt ienaidniekam lielākus zaudējumus. Pārrāvusi aplenkumu, rota tā vietā, lai gādātu par  savienošanos ar  galvenajiem kaujas spēkiem, ieņēma pozīcijas pie dzelzceļa. 43. Latviešu gvardes strēlnieku divīzijas apakšvienība noturējās aizsardzībā, līdz ieradās galvenie spēki. Pateicoties šādai rotas rīcībai, dzelzceļa posms nonāca Latviešu divīzijas kontrolē.
Gvardes kapteinis Mihails Orlovs nomira no kaujā gūtajiem ievainojumiem. Ar Padomju Savienības Augstākās Padomes 1945. gada 24. marta dekrētu Mihailam  Orlovam pēc nāves tika piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums.

                                                                                                      

Aleksandrs Gurins