Sākumlapa > Tēmas > Personas
Jānis Jansons

Jānis Jansons

Jānis Jansons (07.04.1878, Madonas apr. - 27.09.1954, Rīgā) - protopresbiters, no 1933. līdz 1953. gadam Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles pārvaldnieks.

Jānis Jansons ir dzimis Madonas apriņķa Kārzdabas ciemā. Viņa vecāki bija latviešu zemnieki. 1900. gadā viņš ar izcilību absolvēja Rīgas Garīgo semināru un tika norīkots par psalmotāju (ķesteri) uz Svētās Trijādības baznīcu Liepājā un par skolotāju šīs baznīcas draudzē.

Pēc gada Jānis Jansons iestājās Sanktpēterburgas Garīgajā akadēmijā, kuru absolvēja 1905. gadā.  Tajā pat gadā Jānis Jansons tika iesvētīts par priesteri un norīkots uz Valmieras baznīcas draudzi (pēc citiem datiem, viņš bija uzsācis savu garīgo darbību kā gardznieks Kārzdabā). 1909. gadā tēvs Jānis kļuva par Rīgas Kristus Debesbraukšanas  baznīcas virspriesteri. No 1914. līdz 1915. gadam viņš bija kalpojis Tukuma draudzē. Pirms Pirmā pasaules kara tēvs Jānis Jansons vadīja periodisko preses izdevumu „Pareizticīgo Latviešu Vēstnesis”, kas tika izdots latviešu valodā.

Pirmā pasaules kara laikā, vācu karaspēkam tuvojoties, tēvs Jānis Jansons tika evakuēts uz Pleskavu, pēc tam uz Pēterpili (Petrogradu), kur viņš kalpoja pareizticīgo latviešu draudzē, ko pats bija organizējis Pēterpils Sv. Ņevas Aleksandra lavrā. Gardznieks daudz un nemitīgi rūpējās par bēgļiem. 1916. gadā tēvs Jānis tika norīkots uz 4. strēlnieku pulku, kas bija dislocējies Carskoje Selo (patlaban – Puškina). No 1918. līdz 1922. gadam viņš strādāja par Agronomijas institūta meteoroloģiskās stacijas noliktavas pārzini un novērotāja palīgu.  1922. gadā tēvs Jānis Jansons tika iecelsts par Carskoje Selo Dievmātes Parādīšanās baznīcas virspriesteri. Kā Latvijas pareizticīgo draudžu delegāts viņš bija piedalījies Maskavas pirmskoncila garīdznieku un laju sapulcē.

1924. gadā tēvs Jānis Jansons atgriezās Latvijā un atkal sāka kalpot iepriekšējā vietā – Rīgas Kristus Debesbraukšanas baznīcā. 1926. gada 1. jūlijā viņš tika iecelts par Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles otro gardznieku un atjaunotā Rīgas Garīgā semināra rektoru. No 1933. līdz 1953. gadam tēvs Jānis Jansons bija Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles pārvaldnieku. 20. gadsimta 30. gados viņš vairākkārt bija pārstāvējis Latvijas Pareizticīgo Baznīcu starptautiskajās garīdznieku konferencēs. 1935. gadā virspriesteris Jānis Jansons kā kandidāts tika izvirzīts Latvijas Pareizticīgās Baznīcas bīskapa katedras ieņemšanai, tomēr Iekšlietu ministrijas iejaukšanās rezultātā viņa kandidatūra tika noraidīta.

Tēvs Jānis Jansons dzīvoja Rīgā, Tērbatas ielā Nr. 20, dz. 35. Jānis Jansons miris 1954. gada 27. septembrī, apbedīts Rīgas Debesbraukšanas kapos.


Sastādīts, izmantojot šādus informācijas avotus:  

Personīgās lietas materiāli - LVVA,7469.f., 2. apr.,186. l.;

LVA, 452.f. ,3.apr., 1. l. 187-194.lp.;

Laikraksts «Сегодня» (1928, № 85; 1835, № 155; 1938, № 97);

Протоиерей Иоанн Янсон в воспоминаниях внучки // Мир вам  http://feodorovna.ucoz.lv/publ/pravoslavie_lichnosti_khkh_xxi_vv/latvija/dukh_unynija_ne_dazhd_mi/20-1-0-152) –

agrāk memuāri tika publicēti : „Вера и жизнь.” 1995, № 1. С. 35-41;

Personīgās lietas materiālos dažbrīd ir sastopamas atšķirības datumu ziņā, trūkst saskaņojuma. Priekšroka tika dota datiem, kas tiek glabāti pilnvarotā reliģijas lietās arhīvu fondā (LVA, 1452.f.), jo acīmredzot šie dati ir visprecīzāki.

Jurijs Sidjakovs

Ilustrācijas tēmai