Sākumlapa > Tēmas > 18. gs
 Kristus Apskaidrošanās baznīca Jersikā (Dzelzs baznīca)

Kristus Apskaidrošanās baznīca Jersikā (Dzelzs baznīca)

Jersikā, uz neliela pakalna, kur kādreiz atradās senās pils mūri, patlaban stāv neparasta pareizticīgo baznīca, kas nosaukta Mūsu Kunga Kristus Apskaidrošanās vārdā. Šīs baznīcas sienas, ārējā apdare, jumts, kupols un tā pamatne, spāres un pat logu rāmji ir darināti no dzelzs vai no čuguna. Baznīcas ēka, kas līdzinās pasaku namiņam, ir nokrāsota spilgti dzeltenā krāsā, tās sīpolveida kupols - gaiši zilā. Ēkas garums ir 13 metri, platums – 9 metri, augstums – 6 metri. Šā dievnama ēka ir izjaucama un atkārtoti saliekama, un ne reizi vien dievnama pastāvēšanas vēsturē to pārveda no vienas vietas uz otru.

Vēstures avotos ir sastopamas divas versijas par to, kad tieši un kādam nolūkam tika uzbūvēts šis neparastais dievnams. Saskaņā ar pirmo versiju, baznīca tika uzbūvēta 18. gadsimtā, kā Krievijas armijas pārvietojamais dievnams. Saskaņā ar otro versiju, šo dievnamu uzbūvēja nedaudz vēlāk – 19. gadsimta sākumā Melnās jūras kara flotes jūrnieku reliģiskajām vajadzībām. Precīzi ir zināms tikai tas fakts, ka tajos laikos “Dzelzs” baznīca atradās Odesā, no kurienes 1866. gadā pēc Viļņas ģenerālgubernatora Konstantīna fon Kaufmana lūguma, tā tika pārvesta uz Dinaburgu (Daugavpili). Kaut arī fon Kaufmanam bija vācu uzvārds, viņš bija krievs un pēc savas pārliecības dedzīgs pareizticīgais, kas rūpējies par Pareizticīgās Baznīcas interesēm. Pēc viņa rīkojuma dievnamu uzstādīja tajā vietā, kur patlaban Daugavpilī atrodas svēto mocekļu labticīgo kņazu Borisa un Gļeba katedrāle. Tolaik pārvietojamo baznīcu iesvētīja par godu svētajiem apustuļiem pielīdzinātiem Konstantīnam un Helēnai. 

1904. gadā Jersikas (jeb tolaik Carjgradas) iedzīvotāji un vietējā muižniece А. Аleksejeva vērsās ar lūgumu pie Polockas eparhijas vadītājiem uzbūvēt šeit dievnamu. Kopš seniem laikiem Jersika tika uzskatīta par Latvijas Pareizticības šūpuli. Kādreiz Jersika bija kņazistes, kuras teritorija sniedzās no Kokneses (Kukejnosas) līdz Daugavpilij (Dinaburgai), galvaspilsēta. Latviešu Indriķa Livonijas hronikā ir rakstīts, ka 13. gadsimta sākumā šeit jau bija daži pareizticīgo dievnami. Aprakstīdams šajā hronikā, kādu postu nesuši vācieši Jersikai, hronists raksta, ka “karaspēks noņēmis no baznīcām zvanus, paņēmis ikonas un citas lietas un sudrabu, un zeltu lielā daudzumā un aizvedis sev līdzi.” Par pareizticīgajām saknēm liecina arī Latvijas arheologu atradumi, kuri jau 1939. gadā, veicot izrakumus Jersikas pilskalnā, atraduši bizantiešu krustus un baznīcas piederumus, kurus varētu datēt aptuveni ar 12. gadsimtu. [..]

Tomēr, 20. gadsimta sākumā šajā [..] pilsētiņā [..] nav bijis sava pareizticīgo dievnama. Vēl jo vairāk, tuvākais pareizticīgo dievnams nebija atradies tuvu pilsētiņai, bet gan piecdesmit kilometru attālumā. Tādējādi vietējo iedzīvotāju lūgums par dievnama celšanu bijis pamatots. No Polockas uz Latgali, lai noskaidrotu visus apstākļus, vietējā eparhija sūtījusi protojereju Vasiliju. Viņš uzzinājis, ka Dvinskā (Daugavpilī) svēto Konstantīna un Helēnas baznīcas vietā grasās būvēt katedrāli, jo Krievijas kara resora vadītāji uzskatījuši, ka “Dzelzs” baznīca ir kļuvusi par mazu garnizona vajadzībām. Tad tevs Vasilijs arī piedāvājis pārvest šo baznīcu uz Jersiku (tolaik - Carjgradu). Palīdzēt izjaukt “Dzelzs” baznīcas ēku un iekraut tās detaļas vagonos uzņēmās Daugavpils dzelzceļa darbnīcu darbinieki, kurus vadījis inženieris Borjajevs. Baznīcas ēka tika sekmīgi nogādāta līdz jaunajai vietai, kur 1904. gada 17. augustā arī notika dievnama uzstādīšana. 1905. gadā protojerejs Belavins iesvētījis šo dievnamu par godu Mūsu Kunga Kristus Apskaidrošanai. Vēlāk blakus baznīcai tika uzcelts nams, kurā atradās baznīcas draudzes skola. Dievnams skaitījās pierakstīts pie Daugavpils svētā Ņevas Aleksandra katedrāles, tādēļ dievkalpojumus tajā noturējuši šīs katedrāles svētkalpotāji un klēriķi.  

Pirmā Pasaules kara laikā baznīcas draudzes skolas ēka tika sagrauta. Cietusi arī “Dzelzs” baznīcas ēka, pārsvarā tās jumts. Jēkabpils pareizticīgo priestera t. Vladimira vadībā dievnamu pakāpeniski izremontēja, tajā sāka noturēt dievkalpojumus. 20. gadsimta 30. gados šeit tika veikts kapitālais remonts. 1936. gada 25. oktobrī Kristus Apskaidrošanās baznīca Jersikā tika iesvētīta pēc remonta. Pēc diviem gadiem tās draudzes locekļu skaits sastādījis vairāk kā 100 cilvēku, pārsvarā tie bija latvieši. 

Dievnams relatīvi veiksmīgi pārcietis Otro Pasaules karu, bet pēc tam pakāpeniski (ateisma ideoloģijas dominēšanas laikos) tas nonācis pamestības stāvoklī. “Dzelzs” baznīca vairākkārt tika apzagta, rezultātā visas baznīcas vērtīgās relikvijas tika zaudētas, bet ēkas sienas sākusi nopietni bojāt korozija. 

Restaurācijas darbi šajā dievnamā tika uzsākti tikai 1998. gadā ar Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) svētību. Pēc trim gadiem Kristus Apskaidrošanās baznīcai jau bija jauns kupols, ko vainagojis apzeltīts krusts. Vēl pēc četriem gadiem izdevās nomainīt jumta pārsegumu, pabeigt ārējos remontdarbus. Pateicoties finansēšanai, tika labiekārtota arī teritorija baznīcas apkārtnē. Tā, apkārt Kristus Apskaidrošanās baznīcas ēkai tika uzcelts koka žogs ar kokgriezumiem rotātiem vārtiem. Netālu no baznīcas ēkas tika uzbūvētas arī nelielas celtnes no baļķiem — namiņš, aka un zvanu tornis. 2005. gadā izremontēja jumtu un pabeidza ārējos restaurācijas darbus. Tajā pašā gadā tika sagatavots projekts un saņemts valsts finansējums iekšējo telpu restaurācijas darbu veikšanai. Patlaban šeit ir neliela draudze, kuru garīgi aprūpē dievnama virspriesteris t. Mihails (Stojko). 

Baznīcai par godu Mūsu Kunga Kristus Apskaidrošanai ir arhitektūras pieminekļa statuss. Dievnama ēka ir ne tikai unikāla sakrālā celtne (to bieži apmeklē ceļotāji), bet tā ir arī vērtīgs vēsturisks objekts. Šajā dievnamā var ne tikai aizdegt sveci pie svētbildes un pasūtīt aizlūgumu par veselību vai par kādu mirušo tuvinieku, bet arī daudz ko uzzināt par Pareizticības pirmsākumiem Latvijas teritorijā, par seno Jersikas kņazisti un par pareizticīgo kņazu Vsevolodu.

 

                                           Aleksandrs Gurins

 

Raksts publicēts - skat.: Прибалтийские русские: история в памятниках культуры (1710-2010). - Рига, 2010.

 

Informācijas avoti:

1. Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Dokumentācijas centrs. Inv. № 367484-23; 

2. Журнал Московской Патриархии. (Maskavas Patriarhijas žurnāls) № 4. 1974.;

3. Сахаров С.П. Православные церкви в Латгалии. (Pareizticīgo baznīcas Latgalē.) Р. 1939.;

4. Колокольцев Д. Г. Воспоминания о К.П. Кауфмане. (Atmiņas par K. Kaufmani) М. 1887.;

5. Л.Л. Тайван. По Латгалии. (Leons Taivāns. Pa Latgali.) М.1988.; 

6. А. Гузик. Судьба Балтийская. (Baltijas liktenis.) Р. 2002.

 

Dzelzs baznīcas ēka Jersikā. LPB foto