Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
In memoria |
|
|
|
Larisa Tuisova (1948. g. 14. martā – 2026. g. 7. jūnijā) – izcila baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
|
|
Zinovijs Segals (1923–2017) – Literārās daļas vadītājs Valsts Rīgas Krievu drāmas teātrī no 1958. līdz 2000. gadam |
Boriss Macejevskis
Boriss Macejevskis (1924. g. 22. oktobrī Omskā, Krievijas PFSR – 1996. g. 13. jūnijā Rīgā, Latvijas Republikā) – ķīmijas zinātņu kandidāts, Rīgas Politehniskā institūta docents.
Boriss Macejevskis dzimis 0mskā. Viņa vecāki bija ārsti Omskas dzelzceļa sistēmā. 1942. gadā B. Macejevski no vidusskolas 10. klases mobilizēja armijā un nosūtīja uz Jaroslavļas intendantu skolu. 1943. gada septembrī viņš mācības pabeidza un tika nosūtīts uz regulāro armiju.
1947. gadā B. Macejevskis pārcēlās uz Rīgu, kur pēc demobilizācijas viņa māte strādāja par Baltijas dzelzceļa onkoloģiskā dispansera priekšnieci. Rīgā B. Macejevskis iestājās 3. vakarskolas 10. klasē, ko beidza ar zelta medaļu. 1948. gadā B. Macejevski uzņēma Latvijas Valsts universitātes (LVU) Ķīmijas fakultātē, ko 1953. gadā viņš beidza ar izcilību. Arī viņa dzīvesbiedre ir LVU absolvente, kas vēlāk strādāja Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūtā. 1954. gadā B. Macejevski pieņēma par asistentu LVU Ķīmijas fakultātes Fizikālās ķīmijas katedrā.
1958. gadā Macejevskis pārgāja darbā uz jaunizveidoto Rīgas Politehnisko institūtu (RPI). 1961. gadā viņš kļuva par Koloidālās ķīmijas katedras vecāko pasniedzēju. 1962. gadā teicamo organizatorisko dotību pēc B. Macejevski iecēla par RPI Neklātienes nodaļas dekānu. Šajā gadā viņš sekmīgi aizstāvēja disertāciju un ieguva ķīmijas zinātņu kandidāta grādu. Aizstāvēšanas brīdī viņam jau bija 13 zinātniskās publikācijas. 1964. gadā B. Macejevskis ieguva docenta amatu, vēlāk saņema docenta zinātnisko grādu fizikālās ķīmijas katedrā.
Par īpašiem nopelniem kadru sagatavošanā ķīmijas nozarei B. Macejevskis tika apbalvots ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu. B. Macejevski komandēja uz Berlīnes Vilhelma fon Humbolta universitāti iepazīties ar fizikālās un koloidālās ķīmijas pasniegšanas metodēm un darba pieredzi. 1970. gadā viņš devās divu mēnešu komandējumā uz Japānu, lai iepazītos ar turienes zinātnieku darbu viņu interesējošā jomā. No 1977. līdz 1982. gadam B. Macejevskis ieņema RPI Fizikālās ķīmijas katedras vadītāju. Viņš ir ap 150 zinātnisku un mācību-metodisku darbu autors, ieguvis četras autorapliecības par ķīmijas tehnoloģijas izgudrojumiem. 1984. gadā B. Macejevskis veselības stāvokļa dēļ pensionējās.
Boriss Macejevskis nomira 1996. gada 13. jūnijā. Apbedīts Rīgas Mežā kapos.
Sergejs Čuhins
Informācjas avoti:
RTU arhīvs.
Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. – 5. daļa. – Rīga: RTU Izdevniecība, 2017., 467. lpp.
